Veronika Strēlerte savās mājās. 1939.gads. Fotogrāfs nezināms. RTMM 165286\1.

Dzejniece Veronika Strēlerte (1912 – 1995) ap sevi saglabāja šauru draugu loku, un šī pašizvēlētā nošķirtība, savāda vientulības izjūta nereti jūtama arī viņas dzejā, it sevišķi daiļrades vēlīnajos dzejoļos.

Par šo izvairību viņa pati ironiski sacījusi:

“Dzīvotu viena pati, droši vien pavadītu savas dienas uz silta mūrīša, aitādas kažokā ietinusies, šad tad iestrebjot skābus kāpostus, kā vecos laikos to darīja krievu mužiki.”*

*Gūtmane, Margita. “Dzīve ir viens vella izgudrojums”, Neputns, 2012, 56.lpp.