Rakstniecības un mūzikas muzeja septembra mēneša priekšmets ir dzejnieces Ingas Pizānes pulksteņrota. 

Dzejniecei Ingai Pizānei gan dzīvē, gan dzejā ir svarīgas attiecības ar laiku, varbūt tieši tāpēc viņai radās rotas no pulksteņiem, bet viņa pati saka: “Katrā laikā cilvēki domā, ka laiks iet ātri. Arī dzejnieks Klāvs Elsbergs ļoti bieži runāja par to, ka viņa laiks ir automātiskas durvis, lai neviens tām nepiespiežas.” Dzejnieci interesē pretrunas un viņa gribētu citiem likt aizdomāties par steigu un mieru, un no kā tas ir atkarīgs. 

 

 

Inga Pizāne par saviem pulksteņiem runā kā radošuma simboliku, jo uzlikti uz rokas tie ir “vienkārši” pulksteņi, bet uzlikti uz kakla tie pārtop par simbolu. Dzejniecei radošums ir arī visa esošā jauna kombinācija un spēja par katru sīkāko lietu izstāstīt stāstu. 

Inga Pizāne (1986) – latviešu dzejniece. Raksta dzeju, prozu, dziesmu tekstus un ir sociālo tīklu satura veidotāja. Autore dzejoļu krājumiem “Tu neesi sniegs” (2016), “Siena, ko nosiltināt” (2019) un “Tas pats izmisums, tikai ar puķēm” (2022). 2018. gadā iznācis dzejas krājums angļu valodā “Having Never Met” (“A Midsummer Night’s Press”) Džeida Vila (Jayde Will) tulkojumā. 2020. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša literāro prēmiju.