Dzejnieks Jānis Rokpelnis 1980. gados. Foto: Gunārs Janaitis. RTMM_656593.

Jānis Rokpelnis visu mūžu ir strādājis algotu darbu, taču savienot darbu ar dzejoļu rakstīšanu nav spējis. Tādēļ viņš jau agri sācis piekopt šādu režīmu: sākotnēji vasarās vienu mēnesi braucis pie kāda drauga vai paziņas uz lauku mājām un vienu mēnesi rakstījis tur.
1981. gadā par otrās dzejoļu grāmatas “Rīgas iedzimtais” honorāru nopircis savas lauku mājas. Kad strādājis, ņēmis atvaļinājumu augustā, jo šajā mēnesī viņam rakstīšana veicoties vislabāk. Dzejnieks raksta pēcpusdienā, kad galva visskaidrākā, viņa darbistaba ir guļamistaba.
Lai rakstītu, Jānim Rokpelnim vajadzīga pilnīgi tumša telpa, bez gleznām, izrotājumiem, nieciņiem. Kā mūka cellē, lai koncentrētos uz to lappusi, kuru raksta. Žalūzijas ir ciet. Nedrīkst traucēt meteoroloģiskie apstākļi. Šādi mēnesī ir iespējams uzrakstīt 300–400 dzejoļus, no kuriem gan nost tiek atsijātas deviņas desmitdaļas.