Rakstnieks un tulkotājs Dzintars Sodums ar rakstnieci Noru Ikstenu ap 2001., 2002. gadu.

RMM janvāra “Mēneša prieksmets” ir radio aparāts “Thomas/Collector edition radio”, kas piederējis literātam Dzintaram Sodumam.

Rubriku “Mēneša priekšmets” jaunajā gadā ieskandina trimdas rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma radio. Tā ir viena no spilgtākajām piemiņas lietām viņa kolekcijā, jo ir kā īpašs draudzības simbols starp viņu un rakstnieci Noru Ikstenu – viņa ilggadēju uzticības personu, pie kuras rakstnieks aizvadīja savus pēdējos mūža gadus.

Otrā Pasaules kara beigās Dzintars Sodums nokļuva Zviedrijā un uzsāka savu dzīvi ārpus Latvijas robežām, jo 1944. gadā bija dezertējis no latviešu leģiona. Vispirms par viņa mītnes pilsētu kļuva Gotlande, bet pēc neilga laika viņš pārcēlās uz Stokholmu, kur 1946. gadā mija laulības gredzenus ar mākslinieci Skaidrīti Kronbergu. Pēc 17 gadiem pāris pārcēlās uz ASV, kur pasaulē nāca divi dēli.

Abās mītnes zemēs Dzintars Sodums veica savu mūža darbu – gādāja, lai latviešu lasītājs savā valodā varētu izlasīt Džeimsa Džoisa romānu “Uliss”, kā arī rakstīja savus romānus, no kuriem vispazīstamākais – “Taisām tiltu pār plašu jūru”.

Tomēr liktenis bija parūpējies, lai Dzintara Soduma dzīves ceļš vēlreiz vestu uz Latviju. Tas nebūtu bijis iespējams, ja 90. gados viņš nebūtu uzsācis draudzību ar Noru Ikstenu. Būdami katrs savā pasaules malā, abi regulāri sarakstījās, un vēlāk arī satikās, kas tikai stiprināja abu garīgo saikni.

1999.gadā Dzintara Soduma dzīvesbiedre Skaidrīte aiziet mūžībā un līdz 2006. gadam, kad Nora nolemj veco vīru vest pie sevis uz Ikšķiles mājām, rakstnieks ASV dzīvo viens. RMM krājumā nodotā divu draugu sarakste ataino pārcelšanās plānus, kur īpaša vieta arī mūsu mēneša priekšmetam – Dzintara radio aparātam.

2006.gada 1.jūnijā Dzintars Norai raksta: “Manus 2 kompjus es neņemu līdz, arī ne kopējamo mašīnu, radio u.c. (..).” Nākamajā dienā Nora savā atbildē pret šo lēmumu protestē: “Tavu radio gan lūdzu man kā dāvanu. Tas ir tik brīnišķīgs, antikvārs priekšmets, kādus vairs nekur neražo (..).” Lai gan pats radio īpašnieks nebija augstās domās par skaņu iekārtu, Nora argumentējusi vēlreiz: “Radio nemet ārā, tas man ļoti saistās ar Tevi, varbūt romantiski, bet tā nu tas ir.”

Jāuzsver, ka viena no mūsu rubrikas “Mēneša priekšmets” tēmām ir māju sajūta un trimdas situācijas kontekstā, sevišķi 20.gs. vidū radio klausīšanās gan šaipus, gan viņpus Latvijas robežām bija neaizstājams informācijas ieguves avots. It sevišķi trimdas ļaudis vēlējās zināt, kā klājas viņu mājās – Latvijā, tāpēc radio uzskatāms par vienu no emocionālajām saitēm, kas vienoja latviešus daudzviet pasaulē.