Viena no pirmajām latviešu kinofilmām “Vilkiem mests laupījums”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1922. gadā, līdz mūsdienām diemžēl nav saglabājusies. Taču RMM krājumā ir uzņēmums no filmas epizodes, kurā tiek svinēts Līgo vakars muižas parkā. Centrā ar margrietiņu vainagu galvā Lilita Bērziņa – Emīlijas Laivenieces lomā; viņai blakus Vilis Segliņš – Sarkanais Juris, stāv no labās: 1. Voldemārs Blumbergs, 2. Eduards Čakste – Skursteņslauķis. Filmas režisors un scenārija autors – Pjotrs Čardiņins. (Foto inventāra nr. RTMM 222242)

Šī ir, iespējams, vienīgā fotogrāfija, kurā Jānis Pliekšāns redzams ar ozolu vainagu. Rainis (centrā) kopā ar skolotājiem šeit iemūžināts Jāņu dienā Skolotāju savienības mājā. Majori, 1927. gada 24. jūnijs. Foto: E. Hūns. (RTMM 19393)

Līgo noskaņas valda arī starp Aspazijas lugas “Vaidelote” iestudējuma dalībniekiem. Pēc brīvdabas izrādes grupa koristu un diriģents Jānis Grienfelds ar ozollapu vainagu nofotografējušies Esplanādē, uz kāpnēm pie katedrāles. 1927. gada 31. jūlijs. Foto: Eduards Kraucs (Krautz). (RTMM 809290)

Jāzeps Vītols (sēž 2. no labās) regulāri ārstējies Ķemeru dziedniecības iestādē. Šeit viņš ar kundzi Anniju 1924. gada vasarā viesojas peldiestādes direktora dr. Ernesta Dzintara (sēž 2. no kreisās) vasarnīcā, un ozollapu vainags namatēva klēpī mudina domāt, ka tas noticis ap Jāņu laiku. Foto: nezināms. (RTMM 511114)

RMM fotomateriāli apliecina, ka Anna Brigadere vilkusi tautastērpu, gan apmeklējot svinīgus pasākumus, gan sagaidot Jāņu viesus savās “Sprīdīšu” mājās. Viņai blakus sēž grāmatizdevējs Jānis Rapa, tuvs Brigaderes radinieks. 1931. gada 24. jūnijs. Foto: K. Buivids, Tērvete. (RTMM 33453)

Vēl plašākā pulkā Jāņi sagaidīti Baldonē. Jānis Akuraters (aizmugurējā rindā vidū pa kreisi, ar ozolu vainagu galvā) kopā ar sievu Mariju (no J. Akuratera pa kreisi), meitu Laimu (blakus M. Akuraterei pa labi) un brāļa Pētera ģimeni kādos Jāņos. 1930. gadi. Foto: K. R. Bļodnieks (Blodneeks). (RTMM 372788)

Bez Līgo svētku atzīmēšanas neiztika arī trimdā. Andrejs Eglītis ar ozollapu vainagu galvā Jāņu dienā. Hallstahammara, Zviedrija, 1940. gadu beigās. Foto: nezināms. (RTMM 470959)

Leģendārā vietā – Rūdolfa Blaumaņa “Braku” pagalmā – pēc leģendāras izrādes – “Skroderdienām Silmačos”. LPSR Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Jaunatnes teātra kursa diplomandi un pedagogi atpūšas pēc labi padarīta darba Līgo vakarā. No kreisās: 1. rindā (centrā sēž) Dina Bitēna – Tomuļu māte un Dace Priede – Bebene; 2. rindā (izvietojušies puslokā) Alda Krastiņa – Elīna, Enriko Avots – Rūdis, Rūdolfs Plēpis – Ābrams, Guntis Skrastiņš – Aleksis, Ādolfs Šapiro – Jaunatnes teātra galvenais režisors un kursa vadītājs, Egils Valčs – Dūdars, Aldis Kusiņš – Kārlēns, Lūcija Baumane – Jaunatnes teātra aktrise, iestudējuma režisore, kursa pedagoģe; 3. rindā (stāv) Maija Eglīte – Zāra. 1976. gada 23.jūnijs. Foto: Juris Krieviņš. (RTMM 485576)

Piektie Skolēnu dziesmu un deju svētki 1984. gada jūnijā palikuši atmiņās kā vieni no lietainākajiem. Stipri lijis visas mēģinājumu un svētku dienas, tikai pašā noslēguma dienā atspīdēja saule. Vispārzināmais teiciens: “Līst kā pa Jāņiem” ticis pārskandēts: “Līst kā pa dziesmu svētkiem”. Izaicinošie laikapstākļi nav mazinājuši dalībnieku entuziasmu un skatītāju mīlestību pret dziedātājiem un virsdiriģentiem, tostarp Jāni Dūmiņu, kurš šeit redzams ar ozollapu vainagu galvā. Uz attēla J. Dūmiņa autogrāfs. Foto: Juris Krieviņš. (RTMM 581300)

Kā redzams, vasaras saulgrieži atmodinājuši diriģenta instinktus arī Imantā Ziedonī. 1988. gada 23. jūnijs. Foto: Gunārs Janaitis. (RTMM 656665)

Jāņu tradīcijas ar baltiem krekliem un krāšņiem vainagiem turpina arī Knuts Skujenieks ar sievu Intu. Dārzā pie savas mājas Salaspilī, 1999. gada Saulgriežos. Foto: nezināms. (RTMM p114103)