Dzejnieks Hermanis Marģers Majevskis (1951 – 2001) savas dzīves pēdējos gadus aizvadīja vienatnē – Rīgas dzīvoklī, Kr.Valdemāra ielā 159. Būdams nepraktiskas dabas, Majevskis tā arī līdz galam neiekārtoja savu virtuvi – tajā nebija ne galda, ne ledusskapja. Būtībā visa viņa dzīve bija veltīta dzejai, tādēļ sadzīviski sīkumi nebija svarīgi. Pie lielā, manuskriptiem, grāmatām apkrautā galda pamazām tapa apceres, esejas, atdzejojumi un pēdējais dzejoļu krājums “Tumsā dunēdams ledus”, kam bija lemts iznākt jau pēc dzejnieka nāves. Tas prasīja vientulību, ārkārtīgu sasprindzinājumu, norobežošanos no ārējās pasaules kairinājumiem. Vienistabas dzīvoklis tam bija kā radīts.