Rakstniecības un mūzikas muzeja augusta mēneša priekšmets ir diriģenta Imanta Jāņa Rešņa futrālis.

“Šo futrālīti, es teiktu – grezno, man dāvāja Liepājas teātris manā 50 gadu jubilejā. Tā kā tā ir tāda zīmīga jubilejas dāvana no draugiem Liepājas teātrī. Jo kamēr nebija zāles, tādi nopietnāki un lielākie koncerti jau notika Liepājas teātrī. Un ar Liepājas teātri jau man bija cieši kontakti un jāsaka – pastāvīga draudzība”, stāsta Imants Resnis.

Iekšā futrālī ir Liepājas teātra meistara Andra darināts zizlītis ar koka rokturīti jeb, kā saka diriģents, – rokas pagarinātājs, palīglīdzeklis, antena. “Ja diriģents pareizi lieto zizli, ja viņam ir kaut cik normāla tehnika, tas atvieglo dzīvi orķestrim noteikti, orķestrim ir vieglāk spēlēt”, uzskata Imants Resnis. “Diriģēšanai ir jānāk no galvas. Ja galvā viss būs sakārtots, tad roka to izdarīs. Un nevis otrādi.”

Imants Resnis (1949) mācījies čella spēli E. Dārziņa speciālajā Mūzikas vidusskolā (1956 – 1967). 1972. gadā beidzis J. Vītola Latvijas Valsts konservatoriju kā čellists, bet 1982. gadā kā simfoniskā orķestra diriģents. No 1967. gada viņa mākslinieciskā darbība saistīta ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, sākumā darbojoties tajā kā čellistam, bet kopš 1987. gada – kā diriģentam. 1992. gadā Imants Resnis kļuvis par Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu. Vadījis LSO koncertus Spānijā, Zviedrijā, Vācijā, Malaizijā.

1995. un 2006. gadā Imants Resnis ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu, bet 2007. gadā – jaundibināto Latviešu mūzikas balvu par sistemātisku ieguldījumu latviešu mūzikas jaunradē un popularizācijā. Viņš apbalvots ar Liepājas pilsētas domes atzinības rakstu (1998), bijis “Gada Liepājnieks” (1999), bet 2006. gadā saņēmis Polijas valdības bronzas medaļu „Zasłużony Kulturze Gloria Artis”. 2007. gadā par nopelniem Latvijas labā Imantam Resnim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.