“Ja man būtu talismans, droši vien, ka tas būtu šis”, – tā komponists Jānis Strazds saka par saviem bērnības zābakiem, kas ir Rakstniecības un mūzikas muzeja mēneša priekšmets.

Sarkanos ādas zābaciņus ar kaučuka zolēm Jānim Strazdam atveda mamma no Vācijas Demokrātiskās Republikas 1982. gadā, kad komponistam bija divi gadi.

“Tie nav vienkārši veci zābaciņi. Šie zābaciņi faktiski ir izglābuši manu dzīvību”, atklāj mūziķis.

“Tas bija negadījums ar elektrību, kur es, divgadīgs ķipars, biju kaut kādā veidā izsprucis no pieaugušo uzmanības loka uz brīdi, un tajā laikā vecā tipa krievu televizoriem bija tāds viegli izraujams vads no televizora aizmugures. Tur bija pliki kontakti, es laikam biju paņēmis kreisajā rokā pliko kontaktu un vada otro galu ar dakšiņu iespraudis sienā”.

Ārsts, kurš slimnīcā izglāba zēna dzīvību, teicis, – neizskaidrojami, ka bērns palicis dzīvs. Tas bijis iespējams, pateicoties zābaku kaučuka zolēm, kas neļāva elektrību novadīt zemē. Vecvecāki bija ļāvuši zēnam ar tiem staigāt pa istabu, jo todien mājās bija aizmirstas čības.

“Es muzejam laikam atvedu pašu svarīgāko, pašu nozīmīgāko”, saka Jānis Strazds.

Komponists, pianists, muzikālo projektu mākslinieciskais vadītājs un mūzikas producents Jānis Strazds ir dzimis Saldū, darbojas gan populārās, gan akadēmiskās mūzikas laukā, aktīvi koncertē, sadarbojas ar dažādiem mūziķiem un kolektīviem. Kopš 2014. gada mūziķis pasniedz mūzikas teorētiskos priekšmetus un kompozīciju Populārās un džeza mūzikas nodaļā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, kur strādā arī par radošo direktoru mūzikas jomā.

Portreta foto: Edgars Pohevičs