Rakstniecības un mūzikas muzeja oktobra mēneša priekšmets ir mūziķa un komponista Valta Pūces hronometrs.

Agrāk hronometru ierastāk bija ieraudzīt sporta skolotāja kabatā. Arī digitalizācijas laikmetā tas ir praktiski izzudis no ikdienas lietojuma, bet savulaik tā bija neatņemama komponista darba sastāvdaļa, sevišķi 20. un 21. gadsimta mijā. Šajā laikā Valts Pūce rakstīja dažāda veida mūziku gan kino, gan animācijas filmām, arī reklāmām, kaut gan komponista patiesā stihija vienmēr ir bijusi kora mūzika.

Hronometrs, kuru komponists savulaik ieguvis no sava tēva, režisora Voldemāra Pūces, atgādina viņam par īpašajām attiecībām, kādas pastāv starp mūziku un laiku, viņaprāt: “Mūzika skan tikai konkrētā laikā. Jebkuru citu mākslas veidu tu vari baudīt ar pārtraukumiem. [..] Grāmatu tu vari lasīt un atlikt uz trīs dienām, un nekas nav zudis. Sajūtas arī restartējas, bet es nezinu tādu gadījumu, ka var klausīties mūziku, pārtraukt pusē, aiziet kaut ko citu darīt un tad no tās puses turpināt klausīties. Tur viss ir zudis. Mūzika ir jābauda no sākuma līdz galam. [..] Esmu pēdējā brīža radītājs, es gaidu iedvesmu. [..] Es meklēju ideālo mūziku, kur visi žanri sadzīvo. Labai mūzikai nav žanru robežu.”

Valts Pūce (1962) – komponists, mūzikas pedagogs. Absolvējis E. Dārziņa speciālo mūzikas skolu (1980) un Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļu (1987). Valsts Konservatorijāapguvis arī kompozīciju. Jau studiju laikā vadījis korus Alojā (1980—1984) un Ulbrokā (1986—1994), kā arī vokālo ansambli “Liesma” (1982—1986). 1986. gadā nodibinājis kameransambli “Marana”, ar kuru kopā iestudējis paša komponētas programmas – dziesmu ciklu ar Aivara Neibarta vārdiem, kameroperu “Šahs” (1989), ciklu “Visādas drazas” (1991) u.c. 2006. gadā V. Pūce nodibināja “Pūces etnogrāfisko orķestri”, kura mūzikā nozīmīgas ir etniskās mūzikas ietekmes. Viņš ir sarakstījis mūziku populārajai Dailes teātra izrādei “Šveiks” (1998). 2013. gadā kopā ar Igo sarakstīts dziesmu cikls “Zeme”.