Ofortu sakopojums „Brīvības cīņas”

Ludolfs Liberts 1930. gadu sākumā. Foto: nezināms. RTMM 53591

1920. gada 11. augustā Rīgā tika parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums, kurā Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību.[1] Par godu tam 11. augustā tiek atzīmēta Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena, tādēļ kā augusta Mēneša priekšmets izvēlēts RMM krājumā atrodamais ofortu sakopojums “Brīvības cīņas” Ludolfa Liberta redakcijā.

Ludolfs Liberts (1895–1959) bija gleznotājs, scenogrāfs, profesors figurālās glezniecības darbnīcā Mākslas akadēmijā, dekorators Latvijas Nacionālajā operā, direktors Valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē. Šis apbrīnojami darbaspējīgais mākslinieks savas spilgtās, franču un krievu modernisma skolās kaldinātās gleznotāja un dekoratora dotības pratis apvienot ar nemaldīgu konjunktūras izjūtu un pelnīti kļuvis par vienu no starpkaru Latvijas zīmoliem.

L. Liberta direktora amats Valsts papīru spiestuvē un naudas kaltuvē ļāva realizēt arī lieliskā iespiedkvalitātē veikto izdevumu, kurā apkopoti astoņpadsmit mākslinieku oforti, kas veltīti Latvijas brīvības cīņu tematikai. Izdevums iespiests 1937. gadā 250 eksemplāros.

Ofortu sakopojums ir prasmīgi “režisēts”. Tā sākumdaļā likti Brīvības cīņu vadoņu portreti – attēlots Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis, kara ministrs Jānis Balodis un pulkvedis Oskars Kalpaks. Pārējās sakopojuma daļas atklāj dažādus Latvijas brīvības cīņu tematiskos un vēsturiskos lokus, kuru kulminācija ir “Cīņa par Rīgu” un atrisinājums – “Uzvara”.

Ofortu sakopojumā rodams ne viens vien pārsteigums. Līdzās stabili spožajam Sigismunda Vidberga un Niklāva Strunkes sniegumam un godprātīgai tēmas ikonogrāfijai citu mākslinieku darbos te ir liecības par izcilu gleznotāju pievēršanos grafikas jomai – piemēram, Eduarda Kalniņa darbs “Pozīcijās” vai L. Liberta “Uzvaras vaiņags”. Taču vislielākais pārsteigums nezinātājam varētu būt gleznotāja Jāņa Tīdemaņa “Kauja Daugavmalā” un žilbinošā grafiķa Kārļa Padega vienīgais zināmais oforts “No kaujas”. Tie ir brīnišķīgi grafikas mākslas paraugi, kuros ideālās proporcijās sakausēts spilgts individuālais stils un tēmas skarbais heroisms.

Ofortu sakopojums RMM krājumā nonācis 2001. gadā, kad Skaidrīte Ozola-Bokarte to nodeva muzejam kopā ar citiem materiāliem. Viņas tēvs Roberts Ozols šo mapi kā vienu no savām izcilākajām vērtībām 1944. gadā paņēma līdzi uz Vāciju, pēc tam uz ASV.

 


[1] Miera līgums starp Latviju un Krieviju, Rīgā, 1920. gada 11. augustā, II pants.