22. maijā plkst. 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzejs, Pulka ielā 8, Rīgā, kultūrtelpā “Tintnīca” aicina uz Jura Kulakova piemiņas pasākumu “Galvenais, lai tevī pašā…”.
Tikšanās laikā ikvienam būs iespēja dzirdēt atmiņu stāstus par Jura Kulakova mūzikas gaitām, sākot no bērnības līdz pat pēdējiem mūža brīžiem. Diskusijā piedalīsies Ieva Akuratere, Armands Alksnis, Guntis Urtāns, Adrians Kukuvass un Maija Kulakova, savukārt pasākumu vadīs Liene Jakovļeva. Kā arī būs vienreizēja iespēja aplūkot Jura Kulakova mini izstādi.
Juris Kulakovs stāstījis: “Mūzikas skolā mani negribēja uzņemt. Kad bija jānodzied dziesmiņa, es izvēlējos Raimonda Paula “Zilie lini”. Tad man uzņemšanas komisija teica: “Varbūt varētu kādu tautasdziesmu?” Nodziedāju “Kur tu teci, gailīti mans?”. Bet nu arī neviena nots intonatīvi nav vietā, ar ritmu gan viss kārtībā. Maz trūka, lai es nebūtu uzņemts. Solfedžo skolotāja bija izteikusies: “Pie manis viņam būs tikai divnieki.” Tā mans ceļš mūzikas studijās iesākās – jau pašos pirmsākumos prognoze par profesionālu nepiederību.”
Savā daiļradē Juris Kulakovs apvienojis akadēmisko mūziku un rokmūziku, pievērsies nacionālpatriotiskām idejām un romantiskām jūtām, ar ironiju un grotesku paužot dumpinieciskus uzskatus, kas balstīti spilgtā un augstvērtīgā latviešu dzejā.
Juris Kulakovs darbojies grupās “Arka”, “Menuets”, “Pērkons”. Spēlējis sintezatoru un elektriskās ērģeles simfoniskās mūzikas koncertos, sadarbojies ar izciliem latviešu diriģentiem. 2009. gadā par nopelniem Latvijas kultūrā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Kā pie mums nokļūt?
Braucot no centra ar 3. vai 13. autobusu līdz pieturai Ūdens iela vai ar 5. tramvaju līdz pieturai Pulka sēta.
Pasākuma apmeklētājiem – bezmaksas stāvvieta. Caurlaidi var saņemt Muzeju krātuves info centrā.
Biļetes iespējams iegādāties šeit, aplikācijā Mobilly vai klātienē.
22. maijā plkst. 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzejs, Pulka ielā 8, Rīgā, kultūrtelpā “Tintnīca” aicina uz Jura Kulakova piemiņas pasākumu “Galvenais, lai tevī pašā…”. Tikšanās laikā ikvienam būs iespēja dzirdēt atmiņu stāstus par Jura Kulakova mūzikas gaitām, sākot no bērnības līdz pat pēdējiem mūža brīžiem. Diskusijā piedalīsies Ieva…
Diriģente, sieviešu koru kustības patronese, jauno dziedātāju audzinātāja un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora “Tiara” dibinātāja un vadītāja. Ogres apriņķa un Rīgas sieviešu koru grupas virsdiriģente. Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģente, Latvijas koru nozares padomes eksperte. Regulāri vada meistarklases, uzstājas konferencēs, piedalās koru konkursu žūrijas darbā Latvijā…
Dziesmusvētku telpa – pirmā un lielākā latviešu dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgā ekspozīcija, kas ir veidota par godu Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku simtpiecdesmitajai gadskārtai.
Rakstniecības un mūzikas muzejs apzina, vāc, pēta un popularizē kultūras vērtības par Latvijas rakstniecības un mūzikas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām un nodrošina rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju centralizētā krājuma pārvaldību.
Topošā rakstniece un Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte. Akadēmisko izglītību iegūst RTU Liepājas Rakstniecības studiju maģistrantūras programmā. Pilnveidojas Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīcā pie Ingas Gailes. Aktīvi darbojas mūsdienu literārajos procesos, ir avangarda mēnešraksta “Avīzes Nosaukums” pastāvīgās redakcijas biedre.
Esejiste, tulkotāja un literatūrfilozofe. 1938. gadā Latvijas Universitātē Zenta Mauriņa aizstāv pirmo doktora disertāciju latviešu literatūrzinātnē. Mauriņas dzīvē svarīgs skaņdarbs ir Ludviga van Bēthovena 9. simfonija. Mauriņa zināma arī kā liela vēstuļu rakstītāja. Dzīvojot trimdā, viņa vairākkārt raksta: “Atbildēju uz 100 vēstulēm dienā.” Tuvos…
Viena no nozīmīgākajām Atmodas laika personībām, dzejniece, dramaturģe un prozaiķe. Daiļradē akcentē Latvijas tautas likteni un garīgās vērtības. Ilgus gadus strādājusi literārā žurnāla “Karogs” redakcijā, aktīvi darbojusies sabiedrībai nozīmīgu ideju paušanā. Sarakstījusi divus autobiogrāfiskus atmiņu romānus “Pieci pirksti” (2013) un “Paradīzes putni” (2018), kuros aprakstīta ģimenes atgriešanās no…
Bija latviešu operdziedātājs. Jau mazotnē apguvis vairākus mūzikas instrumentus, spēlējis cītaru Zāberu ģimenes lauku kapelā. “Latviešu tautas gaišais ģēnijs”, “īsts pučīnists”, “tautas iemīļotākais dziedonis”, “patiess mākslinieks un brīnišķīgs dziedātājs” – šie ir tikai daži no apzīmējumiem, kādus savā īsajā mūžā izpelnījies Jānis Zābers. Paralēli apmēram 300 nodziedātām operu…
Komponists, viens no pasaules ievērojamākajiem 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem. Audzis baptistu ģimenē, profesionālo mūziķa karjeru sācis kā kontrabasists. Komponistu būtiski iedvesmo daba – īpaši putnu balsis, mežs, jūra un zvaigžņotas debesis. Vaska mūzikai raksturīgi tautiskuma un dabas motīvi, sastopami dažādi latviešu folkloras un tautasdziesmu elementi, putnu balsu…
Dzejnieks un trimdas sabiedriskais darbinieks. Līdzās literārai darbībai aktīvi aizrāvies ar sportu, īpaši futbolu. Otrais pasaules karš, latviešu tautas likteņa traģisms atstāja paliekošu iespaidu Eglīša dzejā, kas atklājas viņa un komponistes Lūcijas Garūtas kantātē “Dievs, tava zeme deg” (1943). Ilgus gadus nodzīvojis trimdā Zviedrijā, 1998. gadā viņš atgriezās…
Rakstniecības un mūzikas muzejs