RMM, iezīmējot 2018. gadu pārmiju tēmā, ik mēnesi piedāvā iepazīt nozīmīgas vēstures liecības no muzeja krājuma “Mēneša priekšmeta” ekspozīcijā “Birojnīcā” (Berga Bazārā, Dzirnavu ielā 84 k-2) sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Audio-vizuālās mediju mākslas scenogrāfijas nodaļas studentiem. Septembra “Mēneša priekšmets” veltīts aizkustinošam Rakstniecības un mūzikas muzeja speciālistes un mūziķes Rūtas Līcītes stāstam par tēva Jāņa Līcīša bloknotu, kurā apkopotas 105 lietuviešu tautasdziesmas. To melodijas viņš pierakstījis, atrodoties ieslodzījumā Sibīrijā no 1951. līdz 1956. gadam, savukārt dziesmas teicis viņa likteņa biedrs, profesionāls lietuviešu dziedātājs Balis Radžus. Rūta Līcīte atzīst, ka tēva likteņstāstu iepazinusi diezgan vēlu un tikai tad aptvērusi viņa neizsmeļamo garīgo spēku un atstāto kultūrvēsturisko mantojumu.
Septembra “Mēneša priekšmeta” scenogrāfiju veidojusi LMA 4. kursa studente Līga Zepa, kuras mākslinieciskā darbība ir daudzpusīga – viņa strādājusi kā asistente gan teātrī, gan kino. Risinot scenogrāfijas ideju, Līga Zepa nav vēlējusies nest līdzi lēģera notikumu smagumu un izvēlējusies pievērsties Jāņa Līcīša nošu bloknota raksturam. Viņa stāsta: “Radās iecere eksponēt objektu, izejot tikai no bloknota fiziskās materialitātes vēsturiskā uzslāņojuma un nosacījuma rakstīt tikai ar zīmuli – kā uz oriģinālā bloknota vāka, tajā pašā laikā radot sajūtu par Līcīša piedalīšanos bloknota eksponēšanā.”
Septembra "Mēneša priekšmeta" scenogrāfiju veidojusi LMA 4. kursa studente Līga Zepa, kuras mākslinieciskā darbība ir daudzpusīga – viņa strādājusi kā asistente gan teātrī, gan kino. Risinot scenogrāfijas ideju, Līga Zepa nav vēlējusies nest līdzi lēģera notikumu smagumu un izvēlējusies pievērsties Jāņa Līcīša nošu bloknota raksturam.
Kad vecāku radītās vērtības kļūst nozīmīgas bērniem? – mēģinot rast atbildi uz šo jautājumu, par “Mēneša priekšmetu” izvēlēts šis ārēji necilais bloknots, kurš vēsta par vienu no Jāņa Līcīša radošajiem veikumiem. Bloknotā apkopotas 105 lietuviešu tautasdziesmas, kuru melodijas pierakstījis Līcītis, atrodoties ieslodzījuma vietā Vorkutā, Sibīrijā no 1951. līdz 1956. gadam. Dziesmas teicis likteņa biedrs, profesionāls lietuviešu dziedātājs Balis Radžus.
Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina uz “Mēneša priekšmeta” sarunu “Kad vecāku vērtības kļūst par bērnu vērtībām?” 20. septembrī pulksten 18.00 “Birojnīcā”. Stāstu par tēva, komponista Jāņa Līcīša atstāto kultūrvēsturisko mantojumu pavēstīs viņa meita, RMM speciāliste Rūta Līcīte. Sarunā piedalīsies arī tulkotāja un atdzejotāja, dzejnieka Pētera Brūvera meita Indra Brūvere-Daruliene un pamatskolas "Rīdze" skolotāja Evija Vaska. Pasākuma vadītāja – Liega Piešiņa.
Līgums. Iepirkumu komisijas lēmums. Izsludināšanas datums 2018. gada 16. septembris. Piedāvājumu iesniegšana līdz 2018. gada 28. septembrim plkst. 10.00 Tērbatas ielā 75, Rīgā. Piedāvājumu atvēršana 2018. gada 28. septembrī plkst. 10.05.
Izstādes "Rīgas pieraksts dzejā" pasākumā 13. septembrī savus pilsētai veltītos darbus lasīja trīs paaudžu dzejnieces Lija Brīdaka, Gunta Šnipke un Elvīra Bloma.
Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) Dzejas dienu laikā Rīgas mākslas telpas Intro zālē atklājis Latvijas urbānās dzejas spilgtiem pieturas punktiem veltītu izstādi “Rīgas pieraksts dzejā”. Izstāde būs skatāma līdz 30. septembrim.
Pastaiga “Billes Rīga” ir sava veida iespēja ceļot laikā, salīdzināt savu bērnību ar strādnieku meitas Billes bērnības pieredzi 1930. gadu Grīziņkalna rajonā, kuru grāmatās aprakstījusi Vizma Belševica.
Māksliniece Anna Salmane izstādei veidojusi divus darbus – mūsdienu interpretācijas par padomju perioda dzeju. Salmanes darbs “Dāvana dzejniecei” radies, iedvesmojoties no Vizmas Belševicas dzejoļa “Latvijas vēstures motīvs: Vecrīga”, savukārt savas ilgas pēc dzimtenes viņa ietērpusi Gunara Saliņa dzejolim “Apmežosim Ņujorku” veltītajā darbā “Visas ilgas saplūst vienā”.
19. septembrī pulksten 17.30 notiks jauno dzejnieku lasījumi. Pasākumā uzstāsies jaunie dzejnieki, kuri īpaši izstādei radījuši jaundarbus par pilsētas tēmām: Kaspars Zalāns, Katrīna Rudzīte, Vasilijs Karasjovs (Kormak). Piedalīsies arī dzejnieces Madara Gruntmane, Inga Pizāne un tekstu autors Arturs Skutelis.