No 16. septembra līdz 26. oktobrim Tukuma bibliotēkā, Šēseles ielā 3, būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde “Ceļā uz Latvijas “Holivudu””
Izstāde veltīta latviešu aktierkino sākotnei, aptuveni divdesmit gadu ilgam laika posmam pirms Otrā pasaules kara. Amerikas kino vēsturē šo laiku dēvē par Holivudas zelta laikmetu, Latvijā tikmēr ar ierobežotiem tehniskajiem līdzekļiem, bet ar lielu entuziasmu mazos filmu uzņēmumos tapa pirmās filmas. Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma kino saimniecību savā pārziņā pakāpeniski pārņēma valsts, un tādējādi tā kļuva par vienu no sabiedriskās domas veidošanas līdzekļiem. Pēckara laikā, padomju okupācijas gados, kino attīstību iezīmēja rūpnieciskas ražošanas laiks, kad tapušas daudzas filmas, kuras tagad dēvējam par klasiku. 
No 1920.–30. gadu neatkarīgās Latvijas laika aktierkino līdz mūsdienām saglabājušās tikai dažas filmas. Latvijas Nacionālājā rakstniecības un mūzikas muzejā uzkrātas dažādas liecības, kas ļauj gūt priekšstatu par mūsu pirmajām filmām, un izstādei atlasītas gan fotogrāfijas, gan dažādi vērtīgi, procesam piederīgi priekšmeti: vēstules, rokraksti, dokumenti, arī daži skaņu ieraksti.
“Ceļā uz Latvijas Holivudu” piedāvā ielūkoties vairāk nekā desmit filmās, kas iezīmē aktierkino attīstību no pirmajām mēmajām filmām (“Es karā aiziedams” (1920), “Laiku viesulī”, “Fricītis jūrmalā” (1921), “Psihe”, “Vilkiem mests laupījums” (1922), “Lāčplēsis” (1930) līdz skaņu filmām (“Tautas dēls” (1934), “Dzimtene sauc” (1935), “Zvejnieka dēls” (1939), “Aizsprosts” (1940) un pirmajai latviešu padomju aktierfilmai “Kaugurieši” (1941).
Filmas strukturētas trijās daļās – ir nacionālpatriotiskas, komiska rakstura filmas un melodrāmas, tādējādi pievēršot uzmanību gan žanru dažādībai, gan mūsu aktierkino sākotni raksturojošai iezīmei – mitoloģiskās saknes saplūdinot ar sava laika realitāti un tematiski pievēršoties nozīmīgiem mūsu vēstures un Latvijas valsts veidošanās notikumiem, kino apliecina sevi kā neatņemamu nacionālās kultūras daļu. Izstāde arī atklāj, ka Latvijas aktierkino sākotne cieši saistīta ar teātri. Profesionālie aktieri gūst jaunu pieredzi kino, un teātris ir vieta, no kurienes filmēšanas vajadzībām iegūt rekvizītus, ūsas un parūkas.
Norises vieta: Tukuma bibliotēkā, Šēseles ielā 3, Tukums.
Izstāde tapusi ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Izstādes veidotāji: Līvija Dūmiņa, mākslinieks Gundars Gulbis, konsultēja kino zinātniece Inga Pērkone.
No 16. septembra līdz 26. oktobrim Tukuma bibliotēkā, Šēseles ielā 3, būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ceļojošā izstāde “Ceļā uz Latvijas “Holivudu”” Izstāde veltīta latviešu aktierkino sākotnei, aptuveni divdesmit gadu ilgam laika posmam pirms Otrā pasaules kara. Amerikas kino vēsturē šo laiku dēvē par…
Otrajā cikla “SKAŅA VS TROKSNIS” lekcijā LNRMM audio/video krājuma glabātājs Juris Lubējs pievēršas tēmām par skaņas ierakstīšanas sistēmām pagātnē un mūsdienās, kā arī vēsturisko un mūsdienu skaņu ierakstu atšķirībām. …
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzeja (turpmāk – LNRMM) skaņu ierakstu izstāde “SAN” 27. septembrī piedzīvo savu noslēgumu, tāpēc aicinām uz pēdējo kuratora ekskursiju izstādē un pianolas koncertu muzeja izstāžu zālē, Pulka ielā 8, plkst. 18.30. Ar skaņu ierakstu izstādi “SAN” LNRMM aizsāka savu simtgades izstāžu programmu,…
Šī gada maijā, iedvesmojoties no skaņu ierakstu izstādes “SAN”, Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs sadarbībā ar Latvijas Muzeju biedrību rīkoja lekciju ciklu “SKAŅA VS TROKSNIS”. Sākoties jaunajam mācību gadam, reizi nedēļā aicinām noskatīties lekciju ierakstus un papildināt jau esošās zināšanas. Četrās lekcijās tiek apskatītas septiņas dažādas tēmas, kas saistītas…
“Dzejas dienu 2024” sauklis ir “Dzeja dejo!”, tāpēc vakar, 8. septembrī, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā “Tintnīca” notika mūzikas, dzejas un dejas vakars “D(z)ejas terapija. Mārstaļu sievietes”. Pasākumā piedalījās jaunās mākslinieces: Agate Grīnhofa (akadēmiskā vokāliste), Lelde Ločmele (mūziķe), Santa Gribuste (laikmetīgās dejas studente), Sintija Ceplauska (topošā aktrise)…
18. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā doties literārajā pastaigā “Anšlava Eglīša Rīga”. Tikšanās vieta Krišjāņa Valdemāra iela 1, pie Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Šajā pastaigā dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar rakstnieka Anšlava Eglīša Rīgas dzīves epizodēm, ieraudzīt rakstnieka personības tapšanas ceļu, kā arī uzzināt par…
13. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs aicina uz apmeklētāju iemīļoto literāro pastaigu “Billes Rīga”. Satikšanās vieta pie 1905. gada pieminekļa Grīziņkalnā. Ekskursija norisināsies, iepazīstot grāmatu “Bille” un “Bille dzīvo tālāk” vietas Rīgā. Liela daļa romānos aprakstītā notiek Grīziņkalnā. Grīziņkalns literatūrā ir plaši atainots, bet šajā pastaigā…
28. augustā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), Kultūras ministrija un būvniecībā iesaistītās puses svinīgi nodeva atjaunotā vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6, Rīgā atslēgas Rakstniecības un mūzikas muzejam jaunās ekspozīcijas ierīkošanai. Ēkā viscaur jūtama vēstures elpa. Šeit vēsturiskais cieši savijas ar mūsdienīgo, veidojot radošu vidi muzeja aktivitātēm, informē VAS…
4. septembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs pasākum ciklā “Literatūras viesistaba” aicina uz literāro pastaigu “Gunara Janovska Rīga”. Tikšanās vieta: Slokas un Kalnciema ielas stūris. Pastaiga veltīta rakstniekam un dzejniekam Gunaram Janovskim (1916–2000). 1921. gada pavasarī Janovsku ģimene no Liepājas pārcēlās uz dzīvi Rīgā un…
“Dzejas dienu 2024” sauklis ir “Dzeja dejo!”, tāpēc 8. septembrī plkst. 19.00 Rakstniecības un mūzikas muzejs (tupmāk – RMM) kultūrtelpā “Tintnīca” aicina uz mūzikas, dzejas un dejas vakaru “D(z)ejas terapija. Mārstaļu sievietes”. Cikla “Tintnīca sapņotājiem” pasākumā piedalās jaunās mākslinieces, Agate Grīnhofa (akadēmiskā vokāliste), Lelde Ločmele (mūziķe), Santa Gribuste…
Rakstniecības un mūzikas muzejs