Rakstniece Ezera Regīna savās mājās “Briežos” 1984. gadā. Foto: Uldis Veiss. RTMM_N19622(2)

Rakstniece Regīna Ezera (1930 – 2002) bija īsts dabas bērns, lielpilsētas Rīgas kņada viņu nogurdināja, tāpēc tieši mājas “Brieži” Ķeguma novada Tomes pagastā kļuva par viņas miera ostu un pašizolācijas vietu.

Māju, braucot zemūdens medībās, bija noskatījis viņas vīrs Česlavs Kindzulis. Sākotnēji R. Ezera “Briežos” dzīvoja tikai vasarās, taču, kad piedzima mazdēls, Rīgas mājvieta strādāšanai kļuva drusciņ par burzgulīgu. Rakstniece sāka “Briežos” dzīvot cauru gadu, lai gan dzīvošana nemaz tik salda nebija, – ziemā brīžam ar velteņiem kājās, aiz biksēm aizbāztu karstu termoforu. Bet rakstniecei vajadzēja vietu, kur norobežoties no visiem un radīt.

Par dzīvi ”Briežos” Ezera sacījusi: “No rīta mani Skontis parasti pamodina, viņš pienāk un nolaiza man degunu, lai izlaižu viņu laukā, tad esmu spiesta celties… Tad ir brokastis, suns jābaro, varbūt man jādodas uz veikalu kaut ko nopirkt, un pēc brokastīm es iedomājos, ka vajadzētu piesēsties pie rakstu darbiem, bet tad paskatos, ak Dievs, kādas ir tās grīdas, un sāku tīrīt grīdas, un varbūt vakarā iemērkta veļa, bet laukā tik jauks laiks – vajadzētu izmazgāt un izžaut, kur es pēc tam likšos, ja gadījumā pēkšņi sāks līt – un, ja es sāku čammāties ar tādām lietām, nevis piesēžos uzreiz kaut ko piefiksēt uz papīra, tad jau, skaties, pusdienlaiks klāt un jāsāk taisīt pusdienas… Bet citreiz es domāju, lai tas viss iet uz vienu vietu, piesēžos un uzrakstu – kaut vai kādu maziņu epizodīti, lapaspusīti vai domu, lai man mierīgs prāts, ka tanī dienā kaut ko tomēr esmu padarījusi. Vai pārlasu iepriekšējās dienas veikumu, ņemu un pārtaisu – un skatos, ka pēc pārtaisīšanas ir pavisam cita lieta. Bet vispār priekšpusdienās, ja vien varu, sēžos un mēģinu kaut ko uz papīra dabūt. Tomēr rakstīšanai ir prioritāte.”[1]

Tā tapuši R. Ezeras ievērojamākie darbi – “Aka”, “Zemdegas”, “Varmācība” un “Nodevība”.

[1] Žurnāls “Karogs”, 2010. Nr. 5/6