Izstāde “Radīti, lai nezustu” Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā

Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāde “Radīti, lai nezustu. Rakstniecības un mūzikas muzeja rokrakstu stāsti” no 7. jūnija līdz 5. augustam būs skatāma Liepājas muzeja ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” (Klāva Ukstiņa ielā 7/9). Atklāšanas dienā pulksten 14.00 gaidāms pasākums ar izstādes kuratores Māras Eņģeles vadītu ekskursiju.

Aktualizēt rokrakstus patlaban mudina pati dzīve, uzdodot jautājumu, ko interesantu mūsdienu cilvēkam, kurš arvien retāk raksta ar roku, var pastāstīt gadu desmitiem muzejā glabātie rokraksti.

Izstāde “Radīti, lai nezustu. Rakstniecības un mūzikas muzeja rokrakstu stāsti” ļauj ielūkoties izcilu Latvijas literāro darbu tapšanā, rakstnieku individuālajās darba metodēs un radīšanas noslēpumos. Apmeklētājiem ir iespēja izpētīt, piemēram, P. Putniņa lugas, J. Sudrabkalna dzejoļu krājuma manuskripta, latviešu visplašākā romāna – J. Janševska “Dzimtene” – rokrakstu un citu vērtīgu literāro tekstu likteņus.

Rokraksti vēsta arī skarbus cenzūras un pašcenzūras stāstus (G. Priedes luga “Smaržo sēnes”, M. Zariņa romāns “Trauksmainie trīsdesmit trīs” u.c.). Cenzūras pēdas palīdz atklāt arī eksponētās dienasgrāmatas, piezīmes, atmiņu stāsti, tekstu un tā autoru parādot plašākā politiskās un kultūras dzīves kontekstā – piemēram, Ilzes Indrānes romānu “Lazdu laipu” izstādē papildinās bagātinoši materiāli.

Izstādes autori aicina ļauties īstiem rokrakstu priekiem – iepazīt muzejā glabāto rokrakstu dzīves, apjaust tajos piemītošo enerģiju, uztvert tos arī vizuāli kā mākslas darbus. Un kā pieminekļus. Īpaši tos (piemēram, R. un M. Kaudzītes “Mērnieku laiki”, V. Lāča “Zvejnieka dēls”, I. Ziedoņa “Kurzemīte” u.c.), kuru saturs pazīstams jau vairākām lasītāju paaudzēm. Izstādei ir arī savs detektīvstāsts – Inta Baltarāja “Rusiādes” nelegālā nokļūšana Zviedrijā, spēle ar ļoti augstu likmi, kad savu spožāko lomu dzīvē nevis uz skatuves nospēlē Ēvalds Valters.

Izstādes apmeklētājs var būt ne tikai pasīvs vērotājs, bet atbildēt uz jautājumiem, “lemt” tā vai cita rokraksta likteni, uzrakstīt savu, ar roku rakstītu, rokraksta stāstu.

Izstādes veidotāji: RMM projektu kuratore Māra Eņģele un mākslinieks Gundars Gulbis.

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Pasākumu laikā fotografētais un filmēts materiāls tiks publicēts RMM mājaslapā.