Rakstniecības un mūzikas muzeja decembra mēneša priekšmets ir komponista Riharda Dubras notis.

“Šī nošu paciņa ir radusies ļoti, ļoti sen, patiesību sakot, varbūt tikai tad, kad es sāku mūziku tā nopietni rakstīt. Un tā kā šīs notis vēl joprojām ir saglabājušās rokrakstā (jo tajos laikos nebija tādu mūsdienu tehnoloģiju, ar kurām varētu notis tā glīti drukāt), tad varbūt, ka būtu vērts par tām kaut ko mazliet pastāstīt, un šī paciņa ir labprātīgi dota muzejam, lai varbūt tās saglabājas”, stāsta komponists Rihards Dubra.

Video komponists stāsta par nošu pierakstīšanas un skaņdarbu radīšanas procesu un kas viņaprāt ir radošums.

“Radošums, manuprāt, ir grūti definējams. Varbūt arī tādēļ, ka katram cilvēkam, katram māksliniekam jebkurā mākslas veidā tas varētu izpausties kaut kā mazlietiņ citādāk, mēs taču katrs esam dažādi. /../ Radošums varētu būt nemitīga vēlme kaut ko darīt, radīt, sacerēt, gleznot, zīmēt. Man negribas būt skarbam, bet varbūt, ka īsts mākslinieks ir tāds, kurš vienkārši nevar neradīt. Kuram ir šī te pilnīgi organiskā vēlme – kaut kas ir jāizdara, kaut kas ir jāsacer, jāuzraksta, jāuzglezno un ka bez tā kā bez elpošanas gandrīz nevar iztikt. Nu, manā gadījumā tas noteikti ir tā”, uzskata Rihards Dubra.

Komponista Riharda Dubras (1964) jaunrade ir cieši saistīta ar sakrālo mūziku. Pamatā visi darbi, neatkarīgi no piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, ir ar garīgu saturu. Komponista kora darbi un vokāli instrumentālie sacerējumi skan starptautiskos festivālos un ārvalstu koncertos.
Par skaņdarbu Te Deum XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncertā saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2003.