RMM piedalās izstādē “Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība” Rīgas Biržā

Elektrificēts pulkstenis jūgendstila formās. Vācija, Magdeburga. 1907. gads. Pulksteni iegādājusies Aspazija 1920. gados antikvariātā, saukts par „Mēnesmeitiņas” pulksteni. RTMM 129077

Līdz 5. augustam mākslas muzejā Rīgas Birža skatāma Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde “Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība”. Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) izstādē piedalās ar trim jūgendstila priekšmetiem – divām dekoratīvām skulptūrām ar nosaukumu “Persiešu princeses” un “Mēnesmeitiņas” pulksteni.

Izceļot jūgendstila mantojumu, izstādē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs vēlas parādīt Rīgas īpašo vietu Eiropas kultūras paletē 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā – laikā, kad veidojās Latvijas tautas valstiskā apziņa. RMM izstādē pārstāvēts ar skulptūrām “Persiešu princeses” (RTMM 451989/1 un RTMM 451989/2), kas ir pagaidām nenoskaidrota autora 19. gadsimta beigu darbi. Trešais izstādē skatāmais darbs no RMM krājuma ir “Mēnesmeitiņas” pulkstenis (RTMM 129077) – elektrificēts pulkstenis jūgendstila formās, ražots Vācijā, Magdeburgā 1907. gadā. Pulksteni 1920. gados antikvariātā iegādājusies dzejniece Aspazija, un tas tiek saukts par „Mēnesmeitiņas” pulksteni. Ikdienā tas apskatāms Raiņa un Aspazijas mājā.

“Mēnesmeitiņas” pulkstenis ir izcils jūgendstila paraugs ar stilam raksturīgajām pazīmēm: dabas – floras motīviem un kompozīcijas centrālo sievietes tēlu, kas tiek ilustrēts, izceļot formas dekorativitāti un līniju vijīgumu. Tā ir kaila sēdošas sievietes figūra ar kupliem viļņotiem matiem zem ziedošiem koku zariem. Uz sievietes labā pleca balodis ar izplestiem spārniem, kreisajā pusē – stāvošs balodis, aiz figūras – ziediem rotāta plakne, kas veido jūgendstilam raksturīgo ritmu un akcentē detaļas. Interesants ir fakts, ka pulkstenī ir iemontēta elektriskā lampiņa, kas izgaismo sievietes tēlu ar maigu gaismu, iztēlē radot asociācijas ar mēnesgaismu.

Latviešu literatūrā viens no jūgendstila piemēriem ir Aspazijas literārā biogrāfija “Ziedu klēpis”. Rindas no dzejoļa “Magone”:

“Kur tāda radusies, kur nē:
Nezāle kviešu pasaulē;
Visapkārt briest kviesīši,
Apaļi, smagi, mierīgi,
Pilnās vārpas kā maciņus žvadzina,
Šī sarkanās lapsas tik vēdina,
Lauka čigāne,
Magone.”

(Aspazija. Kopoti raksti. Pirmais sējums. Rīga. Liesma. 1985. 320. lpp)