http://rmm.lv/wp-content/uploads/2021/04/Ae_m.mp4 Latviešu sirdsapziņas dzejnieks Andrejs Eglītis (1912-2006) bijis kaismīgs futbola līdzjutējs. Dzīvojot Zviedrijā, viņš meklējis saikni ar Latviju, klausoties radio un spēku rodot ticībā Dievam. Attēlā: Andrejs Eglītis, makšķerējot pie Olandes ezera. 1970. gadi. Foto: nezināms. RTMM 469920.

Vakar tiešsaistē ZOOM platformā notika pētījuma “Lietuviešu un latviešu mūzikas-kultūras saskarsme padomju laika lēģeros un nometinājuma vietās” atvēršanas svētki. Grāmata izdota Viļņā, Lietuvā, šī gada sākumā un veidota divās daļās. Pirmā ir pētījuma iniciatores, lietuviešu etnomuzikoloģes, Lietuvas Mūzikas akadēmijas docentes dr. Gailas Kirdienes monogrāfija “Brālība un vienotība”.

“Man ir svarīgi atstāt pēc sevis kaut ko vērtīgu, ko es uzskatu, ka ir vērtīgs un labākais, ko es varēju tajā brīdī paveikt”, saka operdziedātāja Marina Rebeka. Foto: Didzis Grodzs. Rakstniecības un mūzikas muzeja aprīļa mēneša priekšmets ir pasaulslavenās operdziedātājas, soprāna Marinas Rebekas kompaktdiski “Verdi: La Traviata” (2019), “Elle”…

http://rmm.lv/wp-content/uploads/2021/04/Audio-radio_Zarins_garais.mp4 Komponists un rakstnieks Marģeris Zariņš (1910- 1993) pazīstams kā elegants bohēmists ar smalku humora izjūtu, kurš aizrāvies ar vēsturisku ziņu un senvārdu uzkrāšanu un tā guvis iedvesmu saviem darbiem. Attēlā: Marģeris Zariņš Āraišos. 1980. gads. Foto: Juris Krieviņš. RTMM 617144.

Instruments, kas nonācis Rakstniecības un mūzikas muzeja īpašumā, ir vienīgais Latvijā zināmais trapecveida kabinetflīģelis, ko ap 1860. gadu vidu būvējis Kristians Genčs.

“Es rakstu faktiski sev un vecmāmiņai debesīs. /../ Es neticu, ka es varētu vadīt ļaudis kādā milzīgā sabiedriskā kustībā. Nav tāds laikmets, un es neesmu tāds kadrs.” Pieminot dzejnieku, atdzejotāju un tulkotāju Uldi Bērziņu, piedāvājam noskatīties video ierakstu no pasākuma „Valoda kā pašvērtība. Uldis Bērziņš izkāpj no Latvijas kultūras kanona”.

Dzejnieka, tulkotāja un dramaturga Raiņa (Jānis Krišjānis Pliekšāns, 1865-1929) iemīļota nodarbe bijusi vingrošana un saules peldes. Tas atklājas pat viņa daiļradē. Tāpēc, iespējams, dzejas rindas “sasmēlies es esmu saules” uztveramas daudz tiešāk.

Kārlis Zariņš ar vecākiem un māsu 1890. gadu otrajā pusē. Foto: nezināms. RTMM 475389. Kārlis Zariņš ap 1908.- 1915. gadu. Foto: nezināms. RTMM 475375. No kreisās- Antons Bārda, Kārlis Zariņš un viņa sieva Milda Zariņa 1920. gados. Foto: nezināms. RTMM 475394. Kārlis Zariņš. Foto: nezināms. RTMM…

http://rmm.lv/wp-content/uploads/2021/03/Audio-Radio-Brigadere-Garais-1.m4v Anna Brigadere (1861-1933), saukta arī par latviešu Selmu Lāgerlēvu, mēdza čakli strādāt agri no rīta, tad doties pastaigās, bet viņas lielākais hobijs bija “Sprīdīšu” mājas, dāvana no valsts par radošu darbu, kur viņa gan uzņēma viesus, gan arī strādāja. Foto attēlā: Anna Brigadere, apciemojot “Brakus” 1910.gadā, Ērgļos. Foto: A.Krūmiņš…