Rakstniecības un mūzikas muzejs
Instruments, kas nonācis Rakstniecības un mūzikas muzeja īpašumā, ir vienīgais Latvijā zināmais trapecveida kabinetflīģelis, ko ap 1860. gadu vidu būvējis Kristians Genčs.
Instruments, kas nonācis Rakstniecības un mūzikas muzeja īpašumā, ir vienīgais Latvijā zināmais trapecveida kabinetflīģelis, ko ap 1860. gadu vidu būvējis Kristians Genčs.
“Es rakstu faktiski sev un vecmāmiņai debesīs. /../ Es neticu, ka es varētu vadīt ļaudis kādā milzīgā sabiedriskā kustībā. Nav tāds laikmets, un es neesmu tāds kadrs.” Pieminot dzejnieku, atdzejotāju un tulkotāju Uldi Bērziņu, piedāvājam noskatīties video ierakstu no pasākuma „Valoda kā pašvērtība. Uldis Bērziņš izkāpj no Latvijas kultūras kanona”.
Dzejnieka, tulkotāja un dramaturga Raiņa (Jānis Krišjānis Pliekšāns, 1865-1929) iemīļota nodarbe bijusi vingrošana un saules peldes. Tas atklājas pat viņa daiļradē. Tāpēc, iespējams, dzejas rindas “sasmēlies es esmu saules” uztveramas daudz tiešāk.
Kārlis Zariņš ar vecākiem un māsu 1890. gadu otrajā pusē. Foto: nezināms. RTMM 475389. Kārlis Zariņš ap 1908.- 1915. gadu. Foto: nezināms. RTMM 475375. No kreisās- Antons Bārda, Kārlis Zariņš un viņa sieva Milda Zariņa 1920. gados. Foto: nezināms. RTMM 475394. Kārlis Zariņš. Foto: nezināms. RTMM…
Anna Brigadere (1861-1933), saukta arī par latviešu Selmu Lāgerlēvu, mēdza čakli strādāt agri no rīta, tad doties pastaigās, bet viņas lielākais hobijs bija "Sprīdīšu" mājas, dāvana no valsts par radošu darbu, kur viņa gan uzņēma viesus, gan arī strādāja.
Komponistam un diriģentam Pēterim Barisonam (1904-1947) mežvidus pļavas skaistums un lauku darbi dzimtajās “Skudru” mājās devuši ne tikai tulznas rokās, bet arī prieku sirdī.
Rakstniecības un mūzikas muzeja marta mēneša priekšmets ir dzejnieces Dainas Sirmās, 1972. / 1973. mācību gada sacerējumu un atstāstījumu burtnīca.
Latviešu dzejnieks un žurnālists Jānis Ziemeļnieks (1897-1930) mīlēja lasīt, - tas palīdzēja viņam patverties no realitātes, kas viņu reizēm biedēja. Pirms pievēršanās dzejai Ziemeļnieka aizraušanās bija fotografēšana, kas bija arī viņa maizes darbs. 1916. gadā smagas nieru slimības dēļ ārsts Ziemeļniekam izraksta opija devu, kas lēnām pārvērtās atkarībā un kopā ar dzejnieka vājo veselību vēlāk noveda pie pāragras nāves.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma jaunieguvums ir 19. gs. beigās/ 20. gs. sākumā ražots mūzikas sitaminstruments – zvaniņi.
Ārpus mūzikas latviešu komponistu, diriģentu, mūzikas kritiķi un tautas meldiju kaislīgo vācēju un apdarinātāju Emili Melngaili interesējusi gan šaha spēle, gan politika un arī lauksaimniecība. Stāsta Inese Žune.