Sprīdītis no leļļu teātra izrādes
Vai zini, kas ir Sprīdītis? Personvārds Sprīdītis ir radies no vārda “sprīdis”, kas apzīmē vai nu laika intervālu, vai garuma mērvienību (attālumu starp izstieptas plaukstas īkšķi un rādītājpirkstu vai starp īkšķi un vidējo vai mazo pirkstu (aptuveni 18–23 centimetri)). Ar personvārdu “Sprīdītis” latviešu folklorā apzīmē ļoti mazu, sprīdi garu zēnu.
RMM aprīļa Mēneša priekšmets ir mākslinieka Pāvila Šēnhofa veidotā lelle Sprīdītis ar koka stabuli. Lelle veidota LPSR Valsts Leļļu teātra izrādei “Sprīdītis”, pēc tāda paša nosaukuma Annas Brigaderes pasaku lugas motīviem.
Rakstniece Anna Brigadere tiek uzskatīta par pasaku lugu aizsācēju latviešu literatūrā. 1903. gada oktobrī Rīgas Latviešu teātra direktors Jēkabs Āriņš – Duburs devies pie sava bijušā kolēģa Jāņa Brigadera māsas, Annas Brigaderes, ar lūgumu. Viņam bija vēlme Ziemassvētkos iestudēt bērnu auditorijai paredzētu lugu, bet nespēja atrast nevienu piemērotu. Tādēļ Jēkabs Āriņš – Duburs, nopircis vairākas bērnu lugu grāmatas vācu valodā, iesaiņojis un nogādājis tās Annai Brigaderei, lai rakstniece kādu no šīm lugām izvēloties un pārtulkojot latviski.
Anna Brigadere atnestās lugas pārcilā, pārlasa un atliek malā, jo nav nevienas lugas, kas būtu rakstniecei pa prātam. Anna Brigadere apsola Jēkabam Āriņam – Duburam pati sarakstīt lugu, izmantojot pasaku motīvus un elementus.
Anna Brigadere lugu uzrakstīja deviņās dienās (atsevišķos avotos minētas trīs dienas). Viņa nodevusi manuskriptu teātra direktoram un, līdzīgi kā viņas pasakas varonis, dodas pasaulē – aizbrauca uz Maskavu, no kurienes atgriezās tikai ap Ziemassvētkiem. Tikmēr Jēkabs Āriņš – Duburs “Sprīdīti” bija iestudējis un Ziemassvētkos Rīgas latviešu teātrī notika lugas pirmizrāde. Skatītāji lugas autori jūsmīgi sumināja ar apsveikumiem un ziediem. Pēc neilga laika, 1904. gadā, luga grāmatas formātā nonāk arī pie lasītājiem.
“Sprīdītis” ir kļuvis par vienu no visbiežāk Latvijā iestudētajām lugām, augumā niecīgais puika atnesa rakstniecei slavu un atzinību. Luga uz teātra skatuvēm dzīvojusi tik ilgi, ka to varoņiem regulāri bija jāatjauno tērpi, tie nolietojušies.
Arī leļļu teātrī Sprīdītis bijis biežs viesis. Lelle Sprīdītis baltajā kokvilnas blūzē, oranžajā vestē un gaiši zaļajās biksēs savu debiju uz LPSR Valsts Leļļu teātra skatuves piedzīvo 1957. gada 30. jūnijā. Lugu latviešu valodā iestudē režisors Jānis Žīgurs, bet temperamentīgo raksturlomu – Sprīdītis atveido viena no trupas vadošajām aktrisēm Hilda Žīgure. Luga LPSR Valsts Leļļu teātrī tiek iestudēta gan latviešu, gan krievu valodā.
Lugā “Sprīdītis” atklājas cilvēkam nozīmīgas dzīves tēmas – sevis iepazīšana un māju nozīmes apzināšanās. Mazais puika spēj ieinteresēt gan pieaugušos, gan bērnus, kuri iepazīst Sprīdīša garīgo spēku, brīnumlietu nozīmi un pasakas varoņus – Vēja māti, Meža māti, Milzi Lutausi, Nelabo, Sīkstuli, princesi Zeltīti, Lienīti, pamāti un citus. Attapīgais puika parāda, ka fiziski vājākais ar prāta spēku var uzvarēt fiziski stiprāko.
Par rakstnieces Annas Brigaderes “laimīgo zemi” kļūst māja, kura rakstniecei 1922. gadā tiek piešķirta (ar izpirkuma tiesībām) 25 gadu darba jubilejā. Mājai pasaku meistare dod zīmīgu nosaukumu – “Sprīdīši”.
Mūsdienās Sprīdīša vārds turpina dzīvot grāmatās, uz teātru skatuvēm, filmās, operās, tam tiek veltītas dziesmas. Sprīdītis, lai arī ir vairāk nekā 100 gadu vecs, vēl aizvien ir mazais puika, kas rosina pārdomas par to, kur tad ir tā “laimīgā zeme”. Vai mājas?
Arī RMM Mēneša priekšmets, līdzīgi kā mazais, brašais puika, šobrīd apceļo pasauli, lai visbeidzot atgrieztos – tiktu pie savām mājām.