Vilma Cīrule ir viena no izcilākajām latviešu pianistēm 20. gadsimta otrajā pusē. Gan kā soliste, bet īpaši kā koncertmeistare un kamermūziķe devusi nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas mūzikas kultūrā. Iejūtīga, precīza, ar ārkārtīgi augstu atbildības izjūtu apveltīta, Vilma Cīrule visu mūžu atdevusi radošajam darbam.

Vilma Cīrule ir ļoti daudzpusīga pianiste – muzicējusi teju ar visiem izcilākajiem Latvijas solistiem: dziedātājiem Ž. Heini-Vāgneri, L. Daini, E. Zvirgzdiņu, J. Zāberu, K. Zariņu, P. Grāveli; čellistu E. Bertovski, vijolniekiem I. Dālmani, J. Švolkovski, R. Lielmani, kā arī sadarbojusies ar viesmāksliniekiem, baletdejotājiem, muzicējusi visdažādākajos kameransambļu sastāvos. Ilgus gadus Vilmas Cīrules spēle skanējusi Latvijas Radio, kur viņa bieži sniegusi koncertus radiofona tiešraidēs, kā arī ieskaņojusi daudzus fonda ierakstus. Ja pievienojam ierakstus skaņu platēs, piedalīšanos televīzijas raidījumos un pedagoģisko darbu konservatorijā, veidojas viņas mūža radošā bilance.

Vilmas Cīrules pianistes gaitas sākās Valmieras Mūzikas skolā, kur jau agri izpaudās viņas neparastā apdāvinātība. Muzeja krājumā glabājas fotogrāfija (RTMM 532848) no Jāzepa Vītola viesošanās Valmieras Mūzikas skolā (1932), kur tolaik mācās deviņgadīgā topošā pianiste. Viņa toreiz spēlējusi J. Vītola skaņdarbu “Albumā”, izpelnoties komponista atzinību.

2008. gadā – Latvijas 90. jubilejas gadā – tolaik Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs (RTMM) izdeva CD “Baumaņu Kārļa laiks”. Tajā Vilma Cīrule ieskaņoja solo darbus klavierēm pie Baumaņu Kārļa flīģeļa. No šī notikuma saglabājusies Gunāra Krauzes uzņemta fotogrāfija.