Repše ļauj vaļu valodas dzirnavām, kuru rati vietumis griežas maksimālā ātrumā, burtiski nošļākdami lasītāju ar poētiski blīvām pasāžām, vecvārdiem, apvidvārdiem un dažādiem metaforu kruzuļiem, lai pēc brīža atkal sastingtu atturīgi vēsā, lakoniski fiksējošā vēstījumā.