Stāstu krājumā “Es nekad nerunāju muļķības” tiek turpinātas postmodernisma prozas pētnieka, vērtētāja un radītāja Gunta Bereļa ierastās tēmas un noskaņas – fikcijas un realitātes trauslā robeža, absurda motīvi, dzēlīga ironija un tumšs humors.
Stāstu krājumā “Es nekad nerunāju muļķības” tiek turpinātas postmodernisma prozas pētnieka, vērtētāja un radītāja Gunta Bereļa ierastās tēmas un noskaņas – fikcijas un realitātes trauslā robeža, absurda motīvi, dzēlīga ironija un tumšs humors.
Gunta Bereļa romāna „Vārdiem nebija vietas” uzskatāmākās vērtības – un tās atklājas jau pirmajās pārdesmit lappusēs – neapšaubāmi ir rakstnieka kontrole pār vēsturiskajām detaļām (ne tikai faktoloģiskām, bet arī valodiskām) un drosmīgais solis par galveno varoni izvēlēties „gara kroplības un ļaunuma banalitāti” (Gundega Repše).