Rakstniecības un mūzikas muzejs 18. septembrī atklāja publisko telpu Pulka ielā 8 – izstāžu zāli, lasītavu, kā arī jauno pasākumu telpu “Tintnīca”. Muzeju krātuvju kompleksā šobrīd var gan apskatīt izstādi “Himnai 100”, gan nodoties pētnieciskajam darbam.

Bez telpu atvēršanas plašākai publikai, kā vienu no ieguldījumiem nākotnes pētniecībā vēlos izcelt pavisam nesen izveidoto sadarbību ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Viena no sadarbības formām ir vienas institūcijas pētnieku piedalīšanās otras rīkotajos semināros, konferencēs, kā arī citos pasākumos un vice versa. Tuvākie notikumi ir RMM konference “Personība meklē personību”, kā arī institūta rīkotā konference par godu dzejnieces Veltas Sniķeres simtgadei, kurā ievadvārdus teiks RMM direktore Iveta Ruskule, savukārt ar priekšlasījumu par Sniķeres kolekciju uzstāsies mākslas eksperte Kristiāna Kuzmina.

Nedaudz ilgāk vēlos pakavēties pie otras sadarbības formas, ar kuru patiesībā sākās mūsu kopīgais ceļš: tā ir personību un viņu krājuma aprakstu veidošana vortālam literatura.lv. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka starp pētniekiem, lai kādās institūcijās viņi strādātu, jāveidojas sadarbībai, jo liecības par dažādām vēsturiskām personībām neglabājas tikai vienā arhīvā vai krātuvē, – visbiežāk nākas doties uz dažādām vietām, neskaitāmas stundas pētot fiziskās un elektroniskās kartotēkas, lai saprastu, kur kas meklējams. Tāpēc muzeja mākslas eksperti pieliks roku datubāzes tapšanā, kurā būs apkopota informācija par dažādām kultūras personām un materiāliem, kas saistīti ar tām. LU LFMI komanda jau piecus gadus veido vortāla literatura.lv saturu, kur iespējams atrast dažādu personību biogrāfiskos faktus, kā arī ar radošo darbību un personīgo dzīvi saistītu informāciju. Šobrīd vortāla satura papildināšana notiek, koncentrējoties uz jubilāru sumināšanu, proti, personību apaļajām un pusapaļajām jubilejām. Papildinot jau vortālā esošos datus, RMM mākslas eksperti veido aprakstus par personībām un materiāliem, kādi pie mums atrodami. Tā ir lieliska iespēja vēlreiz aplūkot un aktualizēt piemirstas muzeja kolekcijas. Tāpat tā ir izdevība izveidot labu, izsmeļošu šķirkli par esošajiem un bijušajiem RMM darbiniekiem. Par piemēru var minēt jau publicēto aprakstu un atmiņas par Andreju Grāpi. Kā arī tādējādi atvieglot dzīvi pētniekiem, kuri ir ieinteresēti kāda literāta vai sabiedrībā zināmas kultūras personas pētniecībā.

Manuprāt, šī ir lieliska iespēja popularizēt Rakstniecības un mūzikas muzejā esošās kolekcijas, izceļot gaismā sen aizmirstus dārgumus, turpretī pētniekiem tā ir izdevība izrauties no ikdienas darbiem, uzlabot rakstīšanas iemaņas, kā arī paplašināt redzesloku, iepazīstot dažādu personību kolekcijas, kas glabājas mūsu krātuvēs. Tāpat šāda veida sadarbība veicina ne tikai muzeja, bet arī pētniecības attīstību, jo vienota datubāze, kurā redzamas institūcijas, kas glabā ar dažādām personībām saistītus materiālus, atvieglo pētniecības procesu.