Velo maršruts – foto orientēšanās, kurā dalībnieki dodas piedzīvojumā un iepazīst vietu stāstus, meklējot attēlos redzamās detaļas norādītajās maršruta vietās.

Maršruta kopējais garums 11 km. Foto orientēšanās maršrutā ir 15 punkti. Dalībniekam jāatpazīst, kurām vietām atbilst attēlos redzamās detaļas un jāieraksta atbildes darba lapā. Aicinām būt radošiem un atrast citus objektus, kuros nofotografēties atbilstoši muzeju nakts tēmai – robežas.
(Piemēram, Nepabeigtais tilts, Spilves lidosta).

MARŠRUTA KARTE

ORIENTĒŠANĀS SPĒLE (atver šeit)

ORIENTĒŠANĀS SPĒLES DRUKĀTĀ VERSIJA (lejupielādē šeit)

Maršruta apraksts:

1. Muzeja krātuve, Pulka iela 8
Dzejnieka un tulkotāja Pētera Brūvera pirmā rakstāmmašīna, pie kuras dzejnieks sācis rakstīt dzeju 1970. gados. Vēlāk rakstāmmašīna pārvērtusies par instalāciju dzejas pasākumos dzejnieka dzimtas mājās “Kalēji”. AUDIO 1. OBJEKTS.

2. Embūtes iela 12/14
1937. gadā nopirkto koka ēku Embūtes ielā 12/14 savulaik izmantoja kā kino zāli, pēcāk kā noliktavu.
Pēc tam māja tika piemērota baznīcas vajadzībām. Tajā 1943. gadā notika pirmais dievkalpojums. Padomju laikos, kad jaunas baznīcas nebija atļauts celt, būvdarbi iesākās, it kā apmūrējot ar ķieģeļiem esošo koka ēku, bet būtībā tika mūrēta jauna ķieģeļu celtne. Pēc jauno sienu uzmūrēšanas vecās, satrunējušās iekšpuses sienas tika izņemtas. 20. gs. 90. gados būvdarbi drīkstēja turpināties oficiāli, un kādreizējā kino zāle pārtapa par nelielu, simpātisku baznīciņu.

3. Piektā tramvaja galapunkts
1892. gada 1. maijā pilsētas valde pie Daugavgrīvas un Tvaikoņu ielas krustojuma atvēra Iļģuciema tirgu. Jau pēc četriem gadiem tirgus laukumu vajadzēja paplašināt. Kārtīgi sarindotajās koka būdās varēja nopirkt dažādus pārtikas produktus. Reizi nedēļā Iļģuciemā sabrauca apkārtējie zemnieki un pārdeva savu vedumu tieši no ratiem vai ragavām. Tagad šeit atrodas 5. tramvaja galapunkts. Noklausies Raimonda Paula dziesmu “Baltā saule” ar Ziedoņa Purva vārdiem, kas 1970. gada Mikrofona aptaujā ieguva 1. vietu!

4. Baltā iela
Skolas ēka celta 1910. gadā Baltāsmuižas ielā 8b pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta. No 1922. gada ēkā atradās Rīgas pilsētas 7. pamatskola, kurā savas skolas gaitas uzsāka rakstnieks Zigmunds Skujiņš. 1937. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas pilsētas Spilves pamatskolu, kurā šajā laikā mācījās komponists Raimonds Pauls. Vēlāk skola piedzīvojusi vairākas pārdēvēšanas un reformas. Pēc Neatkarības atgūšanas līdz 2006. gadam ēkā atradās Sociālo tehnoloģiju augstskola. Tagad tur atrodas Rīgas Valdorfskola. AUDIO 4. OBJEKTS.

5. Baltā muiža
Baltā muiža, arī Dāla muiža, Mellera muiža, bija muiža tagadējā Iļģuciema apkaimē, kas izveidota 17. gadsimtā. Muižā atradās koka vienstāva dzīvojamā ēka ar mansarda jumtu un mezonīnu. Tās apkārtnē bija ierīkots ainavu parks, kura alejas ir saglabājušās līdz mūsdienām.
19. gadsimta vidū Baltās muižas nomnieks bija agronoms Aleksandrs Rēze. 1860. gada 30. augustā viņa mājā norisinājās Pārdaugavas jaunlatviešu apspriede ar Bernhardu Dīriķi un no Pēterburgas atbraukušo Krievijas impērijas Finanšu ministrijas ierēdni Krišjāni Valdemāru par Latviešu rakstniecības biedrības dibināšanu. 20.gs. 20. gados šeit mitinājās rakstnieks Viktors Eglītis ar ģimeni. Šo laiku labi atminas viņa dēls Anšlavs Eglītis. Noklausies viņa atmiņas! AUDIO 5.objekts.

6. Kinoteātris “Ilga”

Lidoņu ielā 27 kādreiz atradies platekrāna kinoteātris “Ilga”, kas atklāts 1973. gadā.
Mūsdienās kinoteātra vietā atrodas lielveikals “Rimi”.

7. Nordeķu parks

2005. gadā Nordeķu muižas parkā notika starptautisks simpozijs „Tēlniecības desants”. Deviņi mākslinieki no piecām valstīm radīja deviņas jaunas skulptūras, kas atrodas parka slēgtajā teritorijā pie muižas ēkām. Vislabāk no attāluma ir redzamas skulptūras -Ojāra Feldberga „Vēja apskauts akmens” un Paula Jaunzema „Asni”.

8. Piemineklis “Bruņumašīna” Pulka ielā 

Piemineklis 1. Bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem. Veltīts Brīvības cīņās Cēsu kaujās bojāgājušo pulka karavīru piemiņai.
1939. gada 14. jūlijā pieminekli svinīgi atklāja kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis. Pieminekļa arhitekts ir Verners Vitands. Art Deco formās darinātais bruņumašīnas simbols iemieso ātruma un trauksmes metaforu. Pieminekļa postamenta priekšplānā palielinātā mērogā izvietota pulka krūšu nozīmīte.

9. Apsīša-Žukovska radio rūpnīca Dārza ielā 16

Te savulaik atradusies Apsīša-Žukovska radio rūpnīca. Aleksandrs Apsītis ir nozīmīga persona Latvijas radiorūpniecības attīstībā. Savu pirmo radiouztvērēju viņš uzbūvēja 16 gadu vecumā, strādājot Rīgas telefona tīkla kantorī. Par radio rūpnieku kļuva 1928. gadā, ar partneri kopīgi dibinot uzņēmumu “Jauda”. 1933. gadā Apsītis atver pats savu radiorūpnīcu “A. Apsītis un F. Žukovskis”. Līdz 1940. gadam A. Apsīša radiorūpnīca izgatavoja 13 dažādu konstrukciju uztvērējus, un rūpnīcā strādāja 70 darbinieki. 1940. gadā rūpnīca tika nacionalizēta, bet Apsītis apsūdzēts par brāķa izgatavošanu, un viņam tika piespriests 8 gadu cietumsods.

10. Zasulauka stacija
Dzelzceļa stacija Zasulaukā tika izveidota, kad tika atklātas Rīgas—Bolderājas (1873) un Rīgas—Tukuma (1877) dzelzceļa līnijas. Tagadējā Zasulauka stacijas ēka uzbūvēta 1912. gadā.
Netālu no stacijas vietā, kur sadalās sliedes Jūrmalas un Bolderājas virzienā, traģiski noslēdzies komponista Emīla Dārziņa mūžs.

11. Zentas Mauriņas māja Kuldīgas ielā 50

Kuldīgas ielā 50 no 1938. līdz 1944. gadam dzīvojusi rakstniece un filozofe Zenta Mauriņa un viņas dzīvesbiedrs filozofs un psihologs Konstantīns Raudive. Pagalmā un kastēs pie loga abi audzējuši atraitnītes un neaizmirstules.
Gregora ielā-1 pirms došanās emigrācijā ieraktas vēstules, kuras 2010. gadā zem ielas seguma atrada strādnieki. Tagad tās atrodas RMM krājumā.

12. Klavierbūvnieka Kļaviņa māja Kuldīgas ielā 25-1
Kuldīgas ielā 25-1 dzīvojis slavenais latviešu klavierbūvnieks Jānis Alfrēds Kļaviņš.
1929. gadā A. Kļaviņš, pārmantojot klavierbūvniecības tradīcijas no radinieka Jura Kļaviņa, kurš savu klavierbūves rūpnīcu tika dibinājis jau 1885. gadā Nītaurē, nodibināja savu AS “Kļaviņa klavieru fabriku” Rīgā, Tapešu ielā 4. Rūpnīcā tika būvēti pianīni, arī flīģeļi, bet nedaudz – visā rūpnīcas darbības laikā uzbūvēti tikai trīs. Viņu veikumu raksturoja rūpīgais darbs un latviskais dizains. Rūpnīcā mēneša laikā izgatavoja 8 pianīnus. Viens no tiem šobrīd atrodas RMM krājumā.

13. Emīla Dārziņa atdusas vieta Mārtiņa kapos

Mārtiņa kapi ir vieni no vecākajiem kapiem Rīgā, tie ierīkoti 1773. gadā un sākotnēji tika saukti par Āgenskalna kapiem (arī par Āgenskalna brīvkapsētu) vai Jāņa kapiem, jo atradās Vecrīgas Jāņa draudzes pārziņā. Tā kā Rīgā vēl nebija pastāvīgu tiltu pāri Daugavai un nokļūšana uz Jāņa baznīcu bija apgrūtināta, 1852. gadā pēc iedzīvotāju lūgumiem tuvu kapiem tika uzcelta Rīgas Mārtiņa luterāņu baznīca un kapi pārgāja tās īpašumā, attiecīgi mainot arī savu nosaukumu. Kapos apbedīti tādi ievērojami cilvēki kā Edgars Lejnieks, Emīls Dārziņš, Ansis Leitāns, Dāvids Hieronīms Grindelis, Jānis Šteinhauers, u.c.

No Krēslas ielas puses labi redzams Emīla Dārziņa kapa piemineklis. Atrodi to un noklausies Marisa Vētras stāstu par Emīla Dārziņa spoku! AUDIO 13. OBJEKTS.

14. Baložu iela
Šī iela bijusi īpaši iecienīta rakstnieku un komponistu vidū.
Te, Baložu ielā 14, ko dēvē arī par Morica namu, 1920. gada aprīlī pēc atgriešanās no emigrācijas Šveicē dzīvo Rainis un Aspazija. Baložu ielā 10 dzīvojis rakstnieks un komponists Marģers Zariņš.
Šo ielu par savām mājām bija izvēlējies arī spāņu rakstnieks un diplomāts Anhels Ganivets. Dzimis Granādā 1865.gadā, miris Rīgā 1898.gada 29.novembrī, ielecot Daugavā nelaimīgas mīlestības dēļ.
Šobrīd Baložu ielā dzīvo rakstnieks Ēriks Hānbergs.

15. Gunara Janovska nams Slokas ielā 15
Šajā ēkā, Slokas ielā 15, pirms došanās emigrācijā dzīvojis rakstnieks Gunars Janovskis. Nodzīvotais laiks Pārdaugavas rakstnieku iedvesmojis, un mūža nogalē kā savu pēdējo darbu viņš sarakstījis romānu “Nams Slokas ielā”, kas pirmo reizi publicēts 1997. gadā rakstnieka kopotajos rakstos. Šajā laikā Gunars Janovskis gandrīz pilnībā bija zaudējis acu gaišumu un savus romānus diktēja sievai Sarmītei, kura tos rakstījusi pie rakstāmmašīnas “Continental”, kas mūsdienās glabājas RMM krājumā. AUDIO 15. OBJEKTS.