Augusta mēneša priekšmeti ir deju svētku virsvadītāja Jāņa Purviņa dejas “Sasala jūrīna” manuskripts jeb dejas pirmais pieraksts, virsvadītāja rozete, 2005. gada balva par populārāko deju un deju svētku laukumu zīmējumi, kad “Sasala jūrīna” pirmo reizi tika iestudēta Latvijas dziesmu un deju svētkos 2008. gadā, to visu kopā var dēvēt par dejas “Sasala jūrīna” anatomiju.

“Sasala jūrīna” ir Jāņa Purviņa horeogrāfija dejai 12 pāriem ar tautas mūziku Raimonda Paula apdarē. Pirmo reizi iestudēta 2003. gadā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” TDA “Līgo”. Jaunrades deju konkursā Valmierā deja iegūst Veicināšanas balvu un balvu “2004. gada populārākā deja Latvijā”.

“Sasala jūrīna” ir ornamentāla deja jauniešu deju kolektīviem. Atbilstoši tautas mūzikas apdarei veidota dejas horeogrāfiskā leksika – lidojošais trīssolis, balansējošais trīssolis, dažādi lēcieni. Dejas horeogrāfisko leksiku paspilgtina tridekšņi.

“Man bieži vaicā, kas ir tā deja, kas ir tā mana virsotne, un es vienmēr domāju, ka es to virsotni tā kā vēl mēģināšu sasniegt nākotnē, bet droši vien, ka skatītāji un arī dejas pazinēji visnotaļ mani asociē ar deju “Sasala jūrīna”, un tieši tāpēc es šodien izvēlējos gan runāt par “Sasala jūrīna”, gan arī muzejam dāvināt gan manuskriptus, gan lietas, kas ir saistītas ar šīs dejas vēsturi, ar tapšanu, ar tādiem procesiem, kā tālāk uz priekšu viņa ir attīstījusies.”

“Es esmu domājis par to, kā ir labāk, interesantāk vai patīkamāk pašam horeogrāfam, dejotājam – vai ja visu deju aplaudē, vai ja skatītājs ir kādā mirklī. Ir klusums un ir kāda emocija, kad negribas aplaudēt, bet to var arī pārprast varbūt – ka nav laba deja, ja nav aplausu. Es visu savu radošo dzīvi esmu gribējis izveidot tādu deju, kur skatītājs ir šajā te varā, jo man liekas, ka īsta deja ir tad, kad mūzika, vārdi, soļi, viss, ko horeogrāfs ir sacerējis, dejotāju izpildījums, emocijas, tautastērps, ir tādā vienā veselumā, un tad skatītājs gribot negribot ieaug šajā mākslas darbā, un tad veidojas īpašie mirkļi, kad ir tās miklās acis, lai arī varbūt tā dejas tēma nav tik ļoti traģiska vai tāda, kas pēc tā prasītu, bet ir tādas fantastiskas sajūtas.”

Jānis Purviņš (1971) ir deju pedagogs, horeogrāfs un deju svētku virsvadītājs kopš 1998. gada un mākslinieciskais vadītājs kopš 2003. gada, kā arī TAD “Līgo” vadītājs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. 372 oriģinālhoreogrāfiju un tautas deju apdaru, 4 deju izrāžu un vairāk kā 23 horeogrāfisko uzvedumu autors.