Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (turpmāk – LNRMM) septembra mēneša priekšmets ir dzejnieces Ineses Zanderes celtnieku ķivere, kuru savukārt dzejniecei piecdesmitajā dzimšanas dienā dāvāja nu jau bijušais Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk – LNB) direktors Andris Vilks.

Dāvanai ir zīmīgs uzraksts “iemūrētā”. Pirmajā literārajā pasākumā LNB, kas bija dzejnieces 50. gadu jubilejas svinības, kuras notika laikā, kad jauno ēku vēl tikai būvēja un šādas ķiveres galvā bija ikvienam, Inese ar draugiem uzbūvēja improvizētu skatuvi, un ikviens pie mikrofona runāja savus tekstus.

Ķivere iemiesoja garu periodu gan Ineses, gan Vilka dzīvē, gan bibliotēkas liktenī. Tā bija cīņa par bibliotēku un tās celtniecību. Cīņas ideja bija arī metaforiska devīze: “ja vajag upuri, tad iemūrējiet mani”. Šīs cīņas rezultātā dzejniece atrada īstos vārdus, kurus iemūrēt kapsulā LNB pamatos.

Ēriks Ešenvalds Inesi Zanderi uzrunāja par operas radīšanu. Būvupuru tēma bija tā, kas uzrunāja dzejnieci. Ir daudz mītu par to, ka lielas būves, lielas idejas nav iespējamas bez upuriem. Lai gan Inesei Zanderei likās, ka cēli būtu, ja iemūrēta tiktu dzejniece, bet tomēr operas libretā lasāms, ka ziedota tika bibliotekāre. Dzejniece uzskata, ka arī mūsdienās radošie cilvēki reāli upurē savu dzīvi, bet līdz galam tam netic.

 

 

 

 

Inese Zandere (1958) ir dzejniece, publiciste un redaktore, bērnu grāmatu autore un izdevēja. Karjeras laikā strādājusi laikrakstos “Diena”, “Pionieris”, kā arī žurnālā “Rīgas Laiks”. Rakstniece pazīstama ar bērniem veltītu dzeju un lugām, kas guvušas daudzveidīgu izpausmi un recepciju arī citās mākslas jomās. Ineses Zanderes teksti plaši komponēti, pēc viņas dzejas uzņemtas vairākas animācijas filmas, ar scenāristes un libretistes līdzdalību tapuši muzikāli iestudējumi un uzvedumi, raidījumi bērniem. Vairākkārtēja Autortiesību bezgalības balvas ieguvēja, saņēmusi Literatūras gada balvu par grāmatām “Iekšiņa un āriņa” un “Melnās čūskas maiznīca”, nominēta arī par krājumu “Putna miegā”, kurš ieguvis arī žurnāla “Latvju Teksti” balvu. Par devumu literatūrā saņēmusi augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni (2008). 2018. gada 17. oktobrī saņēmusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par spilgtu ieguldījumu Latvijas literatūrā, bērnu literatūras un ilustrācijas attīstībā Latvijā. Šogad par grāmatām “Izdomā sev auto”, “Putni mūs redz” un “Neredzamie plāksterīši” ieguva Jāņa Baltvilka balvu.