Nākotnes vīzija kā muzeja attīstības atslēga – aicinājums piedalīties Latvijas Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja starptautiskajā konferencē “Akti. Fakti. Artefakti”

 

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM) aicina iesniegt referātu pieteikumus dalībai starptautiskajā konferencē “Akti. Fakti. Artefakti.”, kuras 2025. gada tēma ir “Nākotnes vīzija kā muzeja attīstības atslēga”.

Konference tiek rīkota LNRMM simtgades ietvaros, akcentējot muzeja dibinātāja, skolotāja, dabas zinātnieka un kolekcionāra Jāņa Grestes (1876–1951) nozīmīgo ieguldījumu muzeju attīstībā Latvijā. Viņa redzējums un darbs lika pamatus ne tikai LNRMM, bet arī daudziem citiem muzejiem Latvijā. Greste savas kolekcijas veidoja ne tikai kā artefaktu krātuves, bet arī kā izglītības un pētniecības instrumentu, mudinot citus pedagogus izmantot līdzīgu pieeju. Viņš iedibināja tradīcijas, kas balstījās uz aktuālo kultūras vērtību vākšanu, sabiedrības iesaisti un laikmetīgu domāšanu.

Konference pulcēs literatūras, mūzikas, muzeoloģijas un kultūras mantojuma ekspertus un praktiķus, humanitāro, sociālo, kā arī atmiņu institūciju pārstāvjus u. c pētniekus no Latvijas un ārvalstīm, sniedzot platformu, lai reflektētu par muzeju attiecībām ar pagātni, tagadni un nākotni, lai dalītos pieredzē un diskutētu par personību, ilgtspējīgas domāšanas un profesionālas tālredzības nozīmi muzeju attīstībā.

Aicinām pieteikt referātus sešās sekciju tēmās, kā arī šogad pirmo reizi piedāvājam iespēju piedalīties plakātu prezentācijās.

Sekciju tēmas:

• Komplektēšanas tendences agrāk un tagad

Piedāvā kritisku skatījumu uz muzeju krājuma veidošanas praksēm, akcentējot to kā aktīvu, vērtībās balstītu izvēles procesu. Vēsturiskā pieredze liecina, ka komplektēšanu nereti ietekmējusi institucionāla vai sabiedriska pašcenzūra, kas nosaka, kuri kultūras fenomeni tiek uzskatīti par saglabāšanas vērtīgiem un kuri tiek ignorēti. Mūsdienās šī problēma kļūst vēl aktuālāka, jo būtiski  palielinājies globālais informācijas apjoms; kultūras procesi bieži norisinās digitālajā vidē vai citās nemateriālās formās, tādējādi izaicinot tradicionālos krājuma veidošanas konceptus.

• Mūzikas un literatūras kolekciju komplektēšanas šodienas izaicinājumi

Kā vadošais abu nozaru kultūras mantojuma glabātājs Latvijā LNRMM šajā sekcijā aicina piedalīties līdzīgu profilu muzejus, lai spriestu gan par pagātnes, gan šodienas radošo mantojumu. Mūsdienu darbi bieži ir digitāli, daudzformu vai processuāli, savukārt vēsturiskajiem objektiem nepieciešama plaša kontekstuālā pieeja. Šajā sekcijā īpaša uzmanība tiks pievērsta arī uz mūzikas instrumentu kolekcijām kā tiltam starp pagātnes un nākotnes muzicēšanas tradīcijām.

• Vīzijas nozīme restaurācijas darbā

Restaurācija nav tikai tehnisks process – tā ir interpretācija, kas balstās izpratnē par objekta vēsturisko, māksliniecisko un simbolisko nozīmi. Vīzija nosaka, kāds vēstījums tiks saglabāts, ko atjaunot, ko atstāt neskartu un kādā veidā objekts komunicēs ar mūsdienu sabiedrību. Sekcijā tiks aplūkots, kā restauratora profesionālā intuīcija, ētiskie apsvērumi un institucionālais redzējums savstarpēji mijiedarbojas.

• Vizionārās domāšanas loma muzeja darbā un kuratoriālo stratēģiju veidošanā

Vizionārā domāšana ietver spēju saskatīt plašāku kultūras, sociālo un tehnoloģisko pārmaiņu kontekstu, formulēt ilgtermiņa mērķus un drosmīgi definēt muzeja identitāti un nozīmi sabiedrībā. Tā ir īpaši būtiska kuratoriālajā darbā, kur stratēģiskās izvēles par to, kādus stāstus izcelt, kādas kolekcijas veidot un kādas sadarbības veicināt, nosaka muzeja spēju būt aktuālam, iekļaujošam un inovatīvam Sekcija akcentē nepieciešamību muzejiem ne vien reaģēt uz sabiedrībā notiekošo, bet arī aktīvi virzīt kultūras attīstību, balstoties skaidrā nākotnes redzējumā.

• Ilgtspēja, iekļaujošs muzejs un aktuālās teorētiskās pieejas muzeoloģijā

Ilgtspēja muzeju kontekstā vairs netiek skatīta tikai kā resursu ekonomija vai videi draudzīga prakse, bet gan kā plašāks princips, kas ietver arī kultūras, sociālo un institucionālo noturību. Vienlaikus iekļaujošs muzejs nozīmē spēju atvērt telpu dažādām balsīm, pieredzēm un skatījumiem, veicinot līdzdalību un sociālo taisnīgumu. Šie aspekti cieši saistīti ar aktuālajām teorētiskajām pieejām muzeoloģijā – piemēram, kritisko muzeoloģiju, postkoloniālo teoriju, dekolonizācijas diskursu, kā arī praksēm, kas uzsver muzeja kā kopienas platformas un dialoga telpas potenciālu.

Sekcija aplūko mūsdienu muzeja darbības pamatelementus, kas cieši saistīti ar atbildīgu attieksmi pret vidi, sabiedrību un kultūras mantojumu.

• Kā muzeji adaptē vēsturiskos naratīvus atbilstoši nākotnes mērķiem

Vēsturiskie naratīvi nekad nav statiski – tie tiek nepārtraukti pārskatīti, pārdomāti un pārstāstīti atbilstoši jaunākajiem atklājumiem zinātnē, sabiedrības vajadzībām, sociālekonomiskos faktoriem u.c. un mainīgās vērtībām.  Muzeji, veidojot izstādes, izglītības programmas un kolekciju izvērtējumos, arvien biežāk reflektē par to, kā vēsture tiek izmantota mūsdienu kontekstos, lai stiprinātu demokrātiju, veicinātu sociālo saliedētību, mazinātu nevienlīdzību vai atbildētu uz citiem globāliem izaicinājumiem. Šī tēma aicina domāt par muzejiem kā vietām, kur vēsturiskā atmiņa tiek mērķtiecīgi virzīta nākotnes scenāriju veidošanā.

Tēma plakātu prezentācijām:

“No vīzijas līdz izstādei: ceļš uz [izstādes nosaukums]”

Plakātā:
Īsumā izklāstīts, kā veidota viena no muzeja jaunākajām un nozīmīgākajām izstādēm – no idejas un koncepcijas līdz kuratoriālajiem lēmumiem, sadarbībai, dizainam un apmeklētāju pieredzei. Tiek akcentēta vīzijas nozīme izstādes tapšanas procesā un parādīts, kā izstāde sasaucas ar muzeja stratēģiskajiem mērķiem, sabiedrības vajadzībām vai aktuālām tēmām. Plakātā var iekļaut arī vizuālus piemērus, galvenos stāstus vai radošās pieejas. A2 formāts.

Pieteikšanās un praktiskā informācija

Konference norisināsies 2025. gada 27.–29. novembrī klātienē Rīgā. Konferences programma un norises vieta tiks publiskota pēc referātu apstiprināšanas.

Pieteikties iespējams priekšlasījumiem (līdz 15 min.) un/vai plakātu prezentācijai (līdz 5 min.).

Konferencei piesakāmi individuāli vai kolektīvi ziņojumi. Pieteikumā jānorāda referenta vārds, priekšlasījuma tēma, satura izklāsts (līdz 1500 zīmēm), pārstāvētā institūcija vai mācību iestāde un e-pasta adrese.

Priekšlasījumu valoda: latviešu un angļu (tiks nodrošināta sinhronā tulkošana).

Konferences pilna dalības maksa: 70,00 EUR. Dalības maksa nodrošina kafijas pauzes, pusdienas un ekskursiju 29. novembrī ekspozīcijā “Dziesmusvētku telpa”, Mežaparkā, un apmeklējumu Muzeju krātuvēs, Pulka ielā 8. Dalības maksa bez ekskursijas 50,00 EUR.

Pieteikumi iesniedzami līdz 2025. gada 30. maijam elektroniski šeit.

Paziņojumi par priekšlasījuma iekļaušanu konferences programmā tiks nosūtīti līdz 2025. gada 1. augustam.

Konferences sadarbības partneri: Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība, Latvijas Muzeju biedrība, ICOM Latvija.

Atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras Ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds.