Kamēr Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) gaida iespēju atgriezties atjaunotajā ēkā Pils laukumā 2, tas ieguvis jaunu virtuālo mājvietu – muzeja draugiem un nākotnes apmeklētājiem draudzīgāku un pārskatāmāku mājaslapu. Gaidot rekonstrukcijas būvdarbu atsākšanos, esam izveidojuši mūsdienīgu interneta telpu, kurā satikties literatūras un mūzikas interesentiem, cerot, ka RMM bagātīgais krājums iedvesmos iedziļināties kultūras mantojuma interpretācijā, kā arī katram pašam atstāt muzejiskus nospiedumus – šeit aizsāktu sarunu veidā.

Jaunajā mājaslapā turpināsim iepazīstināt ar sen aizsāktām, par tradīciju kļuvušām RMM iniciatīvām. Ik mēnesi aktualizēsim kādu vērtību no muzeja krājuma “Mēneša priekšmeta” rubrikā. Aicinām pētīt pārmiju sakarības, piemēram, kā rakstnieka Andreja Eglīša “laikmeta dokumentēšanas” klade saistās ar mūsdienu romānu sēriju “Mēs. Latvija. 20. gadsimts”, vai Dziesmu svētki var mainīt dzīvi, savukārt kviešu krāsas bize – stereotipus par sievietes lomu sabiedrībā un ģimenē. Atklāsim arī mazzināmus aspektus rakstnieku un mūziķu biogrāfijās, piemēram, rosinot domāt par to, kāpēc Aspazija reiz lūgusi muzejam atdot viņas kolekcijas priekšmetus, kāda ir Ievas Paršas akvareļa “Sveces” nozīme viņas biogrāfijā un ieskatoties Lizelotes Bokslafas sūtījumā Gunāram Priedem.

Arī RMM interneta žurnālā “Stāstnesis” šogad pievērsīsimies pārmiju tēmai. 2018. gada ziemas un pavasara numurs veltīts paaudžu pārmiju motīviem rakstnieku un mūziķu daiļradēs un dzīvēs. Atzīmējot mammas, vairāku paaudžu mīlētās dzejnieces Ārijas Elksnes 90. jubileju, gleznotājs Miķelis Fišers pirmoreiz publiski dalījies bērnības atmiņās un iespaidos par Elksnes nozīmi viņas dzīves laikā un mūsdienās. Savukārt RMM pētniece Ieva Āva rakstā analizējusi Viktora Eglīša dzimtas radošos ceļus – ne tikai viņa un Marijas Stalbovas Eglītes – vienas no augsti izglītotākajām sievietēm tā laika latviešu sabiedrībā – vecākā dēla, pazīstamā rakstnieka un kino žurnālista Anšlava Eglīša, bet arī jaunākā dēla Vidvuda Eglīša talanta līkločus.

Ceļā uz jauno mājvietu uzsāksim arī jaunu rakstu sēriju – jautāsim viedokli par to, kādu nākotnes muzeju iztēlojas pašmāju un ārvalstu literāti un mūziķi. Piemēram, izcilā igauņu rakstniece Vivī Luika cer, ka muzeji arī nākotnē būs konservatīvi un akadēmiski: “muzejiem piederas zināms klusums un miers. Ceru, ka mūsdienīgs muzejs nākotnē būs jaunatklāts vecais. Tas nozīmē, ka muzejs saglabās savu muzejiskumu.”

Par to, kāda būs RMM nākotnes telpa un virzība, varēs spriest pēc kāda laika, bet jau tagad neklātienē kopā varam veidot priekšstatu par vēlamo muzeju un rosināt ideju apmaiņu par literatūras un mūzikas tematiem. Turklāt katra aizsāktā diskusija un atstātais komentārs ir mūsdienu laikmeta noskaņas liecība, kas var būt aizraujošs materiāls nākotnes muzeja pētniekiem.