Andra Dzenīša zīmējums

Novembra mēneša priekšmets ir komponista Andra Dzenīša zīmējums, kura tematika, kā atzīst darba autors, ir nedaudz pārpasaulīga un ezotēriska.

“Par zīmēšanu jāteic tā, ka līdzīgi droši vien kā ar mūziku, es īsti nevaru pateikt, kas ir tas starta punkts un kāpēc. /../ Jāteic, ka man ļoti jāpateicas lielā mērā savai mammai, kura savulaik mani ļoti daudz veda gan uz koncertiem /../, gan arī mēs ļoti, ļoti daudz apmeklējām izstādes, un faktiski, manuprāt, visas izstādes, kas bija savulaik redzamas, uz visām mēs bijām bijuši, un mani tas ļoti iedvesmoja”, stāsta komponists par savu aizraušanos, kas kalpo arī kā pašmeditācija.

“Es domāju, šīm manām vizuālajām izpausmēm nav nekāda pārklāšanās ar to, kas ir muzikāli nekādā ziņā, man liekas, tie ir dažādi stāsti /../. Paralēļu šeit nav starp vizuālo un skanisko”, domā komponists.

Komponista Andra Dzenīša darbi ir atskaņoti gan Latvijā, gan pasaulē, un ir daudzu pasaulē pazīstamu kolektīvu un solistu repertuārā, to vidū – “Ensembe Modern”, Berlīnes un Amsterdamas radio filharmoniskie orķestri, Grankanārijas filharmoniskais orķestris, Beļģijas un Latvijas Nacionālie simfoniskie orķestri.

Komponists ir saņēmis Autortiesību bezgalības balvu (2003), Lielo mūzikas balvu (2006) par vokāli simfonisko darbu „Fides. Spes. Caritas” un koncertu saksofonam ar orķestri “E(GO)” (2014) un citus. Simfoniskais skaņdarbs „Postlūdija. Ledus”, kas radīts, izmantojot operas „Dauka” materiālu, nominēts Lielajai mūzikas balvai un „Dienas” gada balvai kultūrā, kā arī atzīts par gada jaundarbu Latvijas Radio 3 programmas „Klasika” vērtējumā.