Rakstniecības un mūzikas muzejs
Komponistam un diriģentam Jānim Mediņam (1890—1966) ārpus mūzikas bijušas vairākas aizraušanās: makšķerēšana, tepiķu aušana vai izšūšana un mēbeļu gatavošana pēc paša zīmējumiem.
Komponistam un diriģentam Jānim Mediņam (1890—1966) ārpus mūzikas bijušas vairākas aizraušanās: makšķerēšana, tepiķu aušana vai izšūšana un mēbeļu gatavošana pēc paša zīmējumiem.
Sitaminstrumentu mūziķe un pedagoģe Larisa Puzule (1941 – 2017) bija pirmā, kurai Latvijā izdevās pierādīt, ka sitaminstrumentu spēle nebūt nav joma, kas piemērota vienīgi vīriešiem.
Audio radio rubrikā Inese Žune stāsta par čella lielmeistaru, pedagogu, čella spēles skolas izveidotāju Latvijā - Ēvaldu Berzinski (1891-1968), kurš bijis ne tikai profesionāls ķīmiķis, bet arī azartisks mednieks, vīnogu audzētājs un dārzkopis.
Marģeris Zariņš Cesvainē 1973. gadā. Foto: Juris Krieviņš. RTMM 617354. Anatolijs Savčenko – Fāmuluss, Laima Andersone-Silāre – Anemarija Marģera Zariņa baletoperā “Svētā Maurīcija brīnumdarbi” Operas un baleta teātrī. 1974. gads. Foto: nezināms. RTMM 708601. Marģera Zariņa tauriņš. 1950. – 1970. gadi. RTMM 617322. Marģera Zariņa piezīmju grāmatiņa. 1960.
Jānis Mediņš ienesa latviešu mūzikā vēlā romantisma krāšņumu, smeldzi un impresionisma zaigojošo kolorītu. Mūzikas kritika dēvēja Mediņu par „jauno latviešu Vāgneru" un cildināja viņa krāšņo orķestri un melodiju bagātību. Viņa mūzikā nekas nav mākslīgi radīts, sagudrots, bet tās pamatā ir dzīva intuīcija un patiess radīšanas prieks.
Jāzepa Vītola un Jāņa Mediņa audzēknis, komponists un diriģents Pēteris Barisons (1904 – 1947) pēc intensīvas profesionālās darbības Rīgā, vasarās meklēja patvērumu dzimtajās lauku mājās “Skudras”.
Komponists Alfrēds Kalniņš ap 1900.-1903.gadu. Foto: Jūlijs Madernieks. RTMM_258203 No kreisās: Alfrēda Kalniņa sieva Amanda, meita Biruta un dēls Jānis Kalniņš. Aizmugurē – Alfrēds Kalniņš. Liepāja, 1912. gads. Foto: Juris Bokums. RTMM_810139 Notis komponista A.Kalniņa dziesmai “Kaut kur šalc kāds koks” (“Weither rauscht ein Baum”).
Augusts Dombrovskis 1880. gados. Foto: L.v.Viršikonskis (L.v.Wirschikonski). Augusta Dombrovska vijoļu darbnīca. Nedaudz redzams arī meistars A.Dombrovskis telpas tālākajā galā. Rīga, Bezdelīgu iela 3, 1920. gadu pirmā puse. Augusts Dombrovskis izgatavo vijoli savā darbnīcā. 1927.gads. Foto: nezināms. Augusta Dombrovska gatavotā vijole Rīgā, ap 1897. gadu.
Kopā ar citiem komponista, diriģenta un folklorista Emiļa Melngaiļa arhīva materiāliem 1968. gadā muzeja krājumā ir nonākuši daži latviešu tradicionālajā kultūrā lietoti mūzikas spēļu rīki. To vidū - arī buļļa rags, kas ir izvēlēts par muzeja marta Mēneša priekšmetu.
Pirms dažiem gadiem muzeja krājumā nonāca vijole, kuru tagad kā jūnija “Mēneša priekšmetu” muzejs pirmo reizi eksponē plašākai publikai. Šo mūzikas instrumentu uzlūkojot, rodas jautājums: kur slēpjas 1931. gadā Cēsīs būvētās vijoles unikalitāte?