Rihards Dubra Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā. Dāvinājums klasesbiedrenei Ivetai Peremilovskai (tagad Grundei). Foto: Ivetas Grundes privātarhīvs. Klavierspēles pedagoģe Rasma Ziemele ar audzēkņiem. 1. rindā no kreisās: nezināms, nezināms, Rasma Ziemele un Ingrīda Reinholde; 3. rindā: Andris Vilcāns un Raits Rozenbergs. Foto no Jūrmalas Mūzikas vidusskolas arhīva.

Skolotāja Pētera Medņa ģimene Praulienas skolas dārzā. No kreisās: Pēteris Mednis, meita Rita, Marta Medne, dēls Haralds. Ap 1913.gadu. Foto: nezināms. RMM, Haralda Medņa arhīvs. Praulienas pagasta pamatskolas pārzinis Haralds Mednis un skolotājs Harijs Karčevskis (vidū). Foto: nezināms. RMM, Haralda Medņa arhīvs. Praulienas pamatskolas ēka (tautā saukta…

Gunars Janovskis Anglijā 1974. gadā. Foto: nezināms. RTMM 394162. Gunara Janovska mājas Anglijas vidienē, netālu no Notingemas. Priekšplānā G. Janovska stādītie koki. 1970. gadi. Foto: nezināms. RTMM 394166. Gunars Janovskis ar savām gleznām. 1986.gads. Foto: nezināms. RTMM p100599. Rakstnieks Gunars Janovskis (no labās) ar dzīvesbiedri…

Kārlis Zariņš ar vecākiem un māsu 1890. gadu otrajā pusē. Foto: nezināms. RTMM 475389. Kārlis Zariņš ap 1908.- 1915. gadu. Foto: nezināms. RTMM 475375. No kreisās- Antons Bārda, Kārlis Zariņš un viņa sieva Milda Zariņa 1920. gados. Foto: nezināms. RTMM 475394. Kārlis Zariņš. Foto: nezināms. RTMM…

Inese Zandere 1960.gadu sākumā. No dzejnieces personīgā arhīva. Inese Zandere kopā ar māti Laimu Zanderi. 1970. gadu sākums. No dzejnieces personīgā arhīva. Ineses Zanderes ābece. 1968.gads. Teksts 121. lapaspusē  ir izmantots I.Zanderes dzejolī “Perspektīva” (krāj. “Melnās čūskas maiznīca”, 2003). Ineses Zanderes grāmatzīme, dzejniecei uzdāvināta…

Velga Krile — savrupa personība, teju pasaku tēls, atturīga, noslēpumaina. Savas vēstules mātei viņa bieži paraksta Tavs Čerītis. Tas ir tēls no kādas pasakas, ko bērnībā māte lasījusi Velgai. Lielāko dzīves daļu dzejniece pavada ārpus Rīgas, tālu no lielpilsētas kņadas un literāro aprindu bohēmas. Tur Velgai ir pašai sava karaļvalsts un pils, kur viņa vienlaikus ir princese un Pelnrušķīte. Tā viņu nodēvē Imants Auziņš krājuma "Sikspārnis. Rekviēms" pēcvārdā.

Marģeris Zariņš Cesvainē 1973. gadā. Foto: Juris Krieviņš. RTMM 617354. Anatolijs Savčenko – Fāmuluss, Laima Andersone-Silāre – Anemarija Marģera Zariņa baletoperā “Svētā Maurīcija brīnumdarbi” Operas un baleta teātrī. 1974. gads. Foto: nezināms. RTMM 708601. Marģera Zariņa tauriņš. 1950. – 1970. gadi. RTMM 617322. Marģera Zariņa piezīmju grāmatiņa. 1960.

Viļķenes septiņgadīgās skolas audzēknes Maijas Dūrējas skolēna apliecības foto (iespējams, 5. klase). No komponistes personīgā arhīva, dāvinājums Rakstniecības un mūzikas muzejam. No kreisās: māsa Anna, krustmāte Alise, māsa Vallija, Maija mātes klēpī, brāļi Kārlis un Jānis. Foto oriģināls atrodas komponistes māsasmeitas Ineses Nelsones personīgajā arhīvā. Maijas Einfeldes…

Rakstniecības un mūzikas muzejs Interneta žurnāla “Stāstnesis”12. numura tēmu lokā - kultūras personības, viņu radīšanas process un mākslas darba iedvesmas avots.

Jānis Mediņš ienesa latviešu mūzikā vēlā romantisma krāšņumu, smeldzi un impresionisma zaigojošo kolorītu. Mūzikas kritika dēvēja Mediņu par „jauno latviešu Vāgneru" un cildināja viņa krāšņo orķestri un melodiju bagātību. Viņa mūzikā nekas nav mākslīgi radīts, sagudrots, bet tās pamatā ir dzīva intuīcija un patiess radīšanas prieks.