2024. gada vasarā Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – RMM) piedāvā dažādus iedvesmojošus pasākumus redzes loka paplašināšanai par Rīgu, literatūru, mūziku, mākslu un modi programmā “VasaRĪGA kopā būšana”. Jūlijā un augustā aktīvā dzīves veida cienītājiem RMM piedāvās sešas literārās pastaigas Rīgā, kas tapušas, pievēršoties tādiem latviešu rakstniekiem kā Vizma Belševica,…
Piesakies Rakstniecības un mūzikas muzeja konferencei “Akti. Fakti. Artefakti.” Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – RMM) aicina piedalīties zinātniskā konferencē “Akti. Fakti. Artefakti” 2024. gada 21. un 22. novembrī. Rakstniecības un mūzikas muzeja ikgadējā konference aktualizē muzeja krājuma pētniecību un komplektēšanu kā RMM, tā citos Latvijas muzejos un…
Rakstniecības un mūzikas muzeja maija mēneša priekšmets ir rakstnieces Kristīnes Ilziņas dārza rūķis. “Dārza rūķis Latvijā ieradās 20. Gadsimta 20.–30. gados, Doles salā. (..) Rūķis dzīvo uz visaugstākā plaukta kā grāmata. (..) Viņš ir izlasījis pilnībā visu, kas jebkad uzrakstīts, jo lasa nemitīgi.” Rūķis…
Diriģente, sieviešu koru kustības patronese, jauno dziedātāju audzinātāja un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora “Tiara” dibinātāja un vadītāja. Ogres apriņķa un Rīgas sieviešu koru grupas virsdiriģente. Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģente, Latvijas koru nozares padomes eksperte. Regulāri vada meistarklases, uzstājas konferencēs, piedalās koru konkursu žūrijas darbā Latvijā…
Dziesmusvētku telpa – pirmā un lielākā latviešu dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgā ekspozīcija, kas ir veidota par godu Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku simtpiecdesmitajai gadskārtai.
Rakstniecības un mūzikas muzejs apzina, vāc, pēta un popularizē kultūras vērtības par Latvijas rakstniecības un mūzikas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām un nodrošina rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju centralizētā krājuma pārvaldību.
Topošā rakstniece un Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte. Akadēmisko izglītību iegūst RTU Liepājas Rakstniecības studiju maģistrantūras programmā. Pilnveidojas Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīcā pie Ingas Gailes. Aktīvi darbojas mūsdienu literārajos procesos, ir avangarda mēnešraksta “Avīzes Nosaukums” pastāvīgās redakcijas biedre.
Esejiste, tulkotāja un literatūrfilozofe. 1938. gadā Latvijas Universitātē Zenta Mauriņa aizstāv pirmo doktora disertāciju latviešu literatūrzinātnē. Mauriņas dzīvē svarīgs skaņdarbs ir Ludviga van Bēthovena 9. simfonija. Mauriņa zināma arī kā liela vēstuļu rakstītāja. Dzīvojot trimdā, viņa vairākkārt raksta: “Atbildēju uz 100 vēstulēm dienā.” Tuvos…
Viena no nozīmīgākajām Atmodas laika personībām, dzejniece, dramaturģe un prozaiķe. Daiļradē akcentē Latvijas tautas likteni un garīgās vērtības. Ilgus gadus strādājusi literārā žurnāla “Karogs” redakcijā, aktīvi darbojusies sabiedrībai nozīmīgu ideju paušanā. Sarakstījusi divus autobiogrāfiskus atmiņu romānus “Pieci pirksti” (2013) un “Paradīzes putni” (2018), kuros aprakstīta ģimenes atgriešanās no…
Bija latviešu operdziedātājs. Jau mazotnē apguvis vairākus mūzikas instrumentus, spēlējis cītaru Zāberu ģimenes lauku kapelā. “Latviešu tautas gaišais ģēnijs”, “īsts pučīnists”, “tautas iemīļotākais dziedonis”, “patiess mākslinieks un brīnišķīgs dziedātājs” – šie ir tikai daži no apzīmējumiem, kādus savā īsajā mūžā izpelnījies Jānis Zābers. Paralēli apmēram 300 nodziedātām operu…
Rakstniecības un mūzikas muzejs