“18. novembra vakarā devos uz Brīvības pieminekļa pakāji, lai dziedātu himnu. Nostājos kopā ar visiem skatā pret pieminekli un uzrakstu “Tēvzemei un Brīvībai”. Deviņos, kad vajadzēja sākt dziedāt himnu, ievilku elpu un sapratu, ka nespēju nodziedāt nevienu vārdu. Manas lūpas kustējās, bet skaņa pār manām lūpām nenāca. Lai arī esmu profesionāls mākslinieks, un man ir jāprot dziedāt visdažādākajās emocionālajās situācijās, šoreiz nespēju izdvest ne skaņas. Es stāvu. Man acīs asaras. Lūpas kustējās, bet bija klusums”.

"Citu valstu himnās mēs bieži redzam, ka tur ir runa par dinastijām, cīņām, varoņteikām. Mums tā visa nav. Mūsu himna ir skaidra un dziļa savā vienkāršībā. Tā ir miermīlīga, cilvēcīga. Mēs esam ļoti demokrātiski – latvieši tikai vēlas mierīgi dzīvot savā vietā, savā zemē – tagad jau valstī, netraucēti no ārpuses. Mēs paši varam, protam un gribam veidot savu dzīvi, savu zemi, savu valsti. Laid mums tur laimē diet!", tā par valsts simbolu - himnu saka Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Šogad aprit simts gadi, kopš Latvijas Satversmes sapulces sēdē, 7. jūnijā, dziesma - lūgšana „Dievs, svētī Latviju” tika apstiprināta valsts himnas statusā. Lai atzīmētu nozīmīgo notikumu un liktu aizdomāties par himnas nozīmi katra dzīvē, Rakstniecības un mūzikas muzejs veido izstādi “Latvijas valsts himnai - 100. Valsts pirmā flīģeļa stāsts”. Tās atklāšana Muzeju krātuvju kompleksa RMM izstāžu zālē, Pulka ielā 8, tiek plānota 2020. gada septembrī.

Arī es šobrīd esmu izolējies un kādu laiku nebūšu sastopams muzeja krātuvē, bet šeit – virtuāli, muzeja mājaslapā. Tāpēc esmu neizsakāmi priecīgs saņemt vēstules, uz kurām atbildēšu nedēļas laikā. Tā mājās palikšanas laiks būs daudz interesantāks, lietderīgāks un priecīgāks.

Sociālās distancēšanās laikā RMM jaunajā rubrikā #paliecmājās publicēsim patiesus stāstus no radošo personību – rakstnieku, dzejnieku un mūziķu mājās palikšanas epizodēm. Palikšana mājās kādam ir radīšanas priekšnosacījums, citam – prokrastinācija, vēl kādam – dažādi mājas un amata darbi, gulēšana vai sapņošana. Turpinām sazināties ar jums pašlaik drošākajā vidē –…

“Viņš raksta par laiku, ko katrs no mums var atpazīt. Viņš ir izkopis savu rakstniecības stilu, - kompaktu, koncentrētu, nesarežģītu. Un vienlaicīgi tajā formā un veidā, kā viņš to stāsta, ir izsāpēts dziļums”, RMM rubrikas “Lasītāju klubs” sestajā stāstā dzejniece Liāna Langa stāsta par Egīla Ventera stāstu krājumu “Štābs debesīs”.

2020. gada janvāra mēneša priekšmets ir stāstu grāmatas "Pēcjēzus vecuma sviests" autora Oskara Vizbuļa pašdarināts nazis. Instrumentu autors padomju laikos izgatavojis no kuģa dzinēja cilindra vārsta, ko aizņēmies uz neatdošanu no metāllūžņu tvertnes vietējā zvejsaimniecības kolhozā.

"Šī grāmata ir uzrakstīta smalki, godprātīgi, ļoti niansēti valodā, sabalansējot to perfekto, Repšei raksturīgo skarbumu, tomēr neaizejot vienkāršā žultainumā vai sūdzēšanās manierē", RMM rubrikas “Lasītāju klubs” piektajā videostāstā rakstniece Ilze Jansone stāsta par Gundegas Repšes grāmatu "Retināts gaiss".