Dzejnieks, tulkotājs un atdzejotājs. Viens no neparastākajiem latviešu autoriem, kura dzejā atklājas savdabīgs pasaules redzējums un tēlainība. Strādājis laikrakstos “Latvijas Jaunatne”, “Literatūra un Māksla”, “Vīri” un apgādā “Daugava”. Tulkojis un atdzejojis tekstus no azerbaidžāņu, turku, vācu, lietuviešu, gagauzu, osetīniešu, mordviešu valodas, atdzejojis Krimas tatāru tautasdziesmas un Tuvas šamaņu…
Komponists, ērģelnieks un diriģents. Radījis nacionāla stila darbus visos žanros. Viņu uzskata par pirmās latviešu operas “Baņuta” autoru. Radījis ievērojamu skaitu skaņdarbu balsij un klavierēm, kordziesmas un tautasdziesmu apdares. Kalniņš bijis sava laika spožākais Latvijas ērģeļu virtuozs.
Komponists, diriģents, mūzikas pedagogs. Viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta Latvijas simfoniķiem. Jaunībā viņš zīmēja izkārtnes, sludinājumus un afišas, pelnot naudu dzīvošanai Rīgā un klavieru stundām. Gleznošanu mācījies Mākslas akadēmijā pie Vilhelma Purvīša. Ivanovu iedvesmojušas stundām ilgas pastaigas gar jūru vai dabā. Tad arī nereti radusies kāda muzikāla ideja…
Rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, gleznotājs. Aizsācis literāro jaunradi Latvijā, trimdā viņš kļuva par vienu no ražīgākajiem autoriem. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un dramaturģijā, kā mākslas un grāmatu kritikā. Dzīvojot Kalifornijā, kļuva par Holivudas mākslas filmu kritiķi. Latvijas Mākslas akadēmijā iegūto profesionālo mākslas izglītību lika lietā, veidojot savu un citu…
Leģendāra Rīgas operas primadonna, apveltīta ar īpašu, izkoptu balsi un lielu personības spēku. Savu opervaroņu jūtas un pārdzīvojumus spējusi izteikt pat tikai ar balss intonācijām. Pēc katras pirmizrādes, kad māksliniece ar ziedu klēpjiem atgriezusies ģērbtuvē, dziedātāju apsveicis dzīvesbiedrs, pasniedzot kārtējo sudraba aproci. Gadu gaitā tādas kopumā dāvātas 39.
Komponists un rakstnieks. Viņu vienmēr pavadījusi vēlme meklēt un atrast, izgudrot un īstenot to, ko cits neviens vēl nav iedomājies. Stilizācijas meistars mūzikā. Zariņa pazīstamākais romāns “Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata” (1973) vairāku literatūrkritiķu ieskatā uzskatāms par pirmo postmodernisma darbu latviešu literatūrā.
Rakstniecības un mūzikas muzejs, Pulka ielā 8, Rīgā, 16. maijā plkst. 18.00 kultūrtelpā “Tintnīca”pasākumu ciklā “Literatūras viesistaba” aicina uz dzejiski muzikālu vakaru “Satikšanās – Gonkam 100!” Vakara nosaukums aizgūts no Gunara Saliņa trešā dzejoļu krājuma “Satikšanās” (1979), kurā aprakstīta sastapšanās ar ģimeni, draugiem un bērnības vietām Latvijā pēc ilgas…
“Kompass” ir audiovizuāla kolāžas īsfilma, kuras pamatā izmantoti divpadsmit latviešu autoru radīti darbi – septiņi literāri un seši muzikāli. Vairums no tiem glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvē. Video koncepcija balstīta ceļojuma tēmā, kas vienotā stāstā virza skatītāju/klausītāju laikā un telpā, ļaujot…
2. maijā Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā “Tintnīca”, Pulka ielā 8, notika sestais jauniešu pasākumu cikla “Tintnīca sapņotājiem” notikums – Viljama Šekspīra 460. jubilejas vakars “Dramaturga savaldīšana”. Pasākuma apmeklētāji varēja iepazīties ar topošo dramaturgu radītajām fantāzijas intervencēm “Maskačkas metro”. Tie ir jaunas formas dramaturģiskie darbi, kas paver iztēles durvis…
18. maijā Starptautiskajā muzeju dienā Latvijā tradicionāli tiek rīkota “Muzeju nakts”, šī gada tēma ir “izzināt un iegūt, pētīt un saprast”, tāpēc Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk– RMM) piedāvā doties tematiskā rakstniecības un mūzikas personību ceļojumā, kas ievada RMM topošo pastāvīgo ekspozīciju “Prokrastinācija & Radīšana” un ieskatās, kas muzejam “vēderā”…
Rakstniecības un mūzikas muzejs