Rakstniecības un mūzikas muzejs

Komponistam un diriģentam Pēterim Barisonam (1904-1947) mežvidus pļavas skaistums un lauku darbi dzimtajās “Skudru” mājās devuši ne tikai tulznas rokās, bet arī prieku sirdī.

Rakstniecības un mūzikas muzeja marta mēneša priekšmets ir dzejnieces Dainas Sirmās, 1972. / 1973. mācību gada sacerējumu un atstāstījumu burtnīca.

Latviešu dzejnieks un žurnālists Jānis Ziemeļnieks (1897-1930) mīlēja lasīt, - tas palīdzēja viņam patverties no realitātes, kas viņu reizēm biedēja. Pirms pievēršanās dzejai Ziemeļnieka aizraušanās bija fotografēšana, kas bija arī viņa maizes darbs. 1916. gadā smagas nieru slimības dēļ ārsts Ziemeļniekam izraksta opija devu, kas lēnām pārvērtās atkarībā un kopā ar dzejnieka vājo veselību vēlāk noveda pie pāragras nāves.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma jaunieguvums ir 19. gs. beigās/ 20. gs. sākumā ražots mūzikas sitaminstruments – zvaniņi.

Ārpus mūzikas latviešu komponistu, diriģentu, mūzikas kritiķi un tautas meldiju kaislīgo vācēju un apdarinātāju Emili Melngaili interesējusi gan šaha spēle, gan politika un arī lauksaimniecība. Stāsta Inese Žune.

Augusta Nikolaja Dombrovska (1845-1927), latviešu rūpnieka, sabiedriskā darbinieka un mecenāta lielākā aizraušanās bija vijoļu izgatavošana.

Klavierbūves vēsture Latvijā ir ļoti maz pētīta. Informāciju par klavierbūves meistariem un instrumentiem var smelties seno laiku avīzēs, baznīcas grāmatās, bibliotēkās, arhīvos. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma jaunieguvums ir unikāls pianīns, kuru 19. gadsimta 60. gados uzbūvējis klavierbūves meistars Karls Julius Auls. Stāsta mūzikas instrumentu vēsturnieks Elmārs Zemovičs.

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājums ir daudzpusīgs un plašs un tā vien gaida, kad visā krāšņumā un modernā dizainā varēs atrādīties apmeklētājiem. Šeit saistošus stāstus un aizraujošas leģendas atradīs gan bērni, skolēni un pieaugušie, gan profesionāļi un interesenti. Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunā mājvieta 2022. gadā saskaņā ar Valsts nekustamo īpašumu koncepta realizāciju būs senā, ar bagātīgu vēsturi apvītā Vecrīgas namā Mārstaļu ielā 6, kur 1400 kvadrātmetru plašās telpās būs pieejama pastāvīgā ekspozīcija, izstādes, kā arī labiekārtots pagalms radošiem pasākumiem.

Rakstnieks, dzejnieks un novelists Eriks Ādamsons (1907-1946) mīlēja visu estētisko, skaisto, bet vienlaikus arī neglīto. Ādamsons nevairījās to atrast gan smalkās aprindās, gan zemākā līmeņa krogos, un no šīs pieredzes Ādamsona darbos ienāk arī viņam raksturīgā groteska un ironija.

Komponists un mūzikas pedagogs Jānis Ivanovs (1906- 1983) mūzikas pasaulei tuvojies ar zīmuli un krāsām, pelnot naudu klavieru stundām ar sludinājumu un izkārtņu zīmēšanu. Līdztekus studijām Latvijas Konservatorijā komponists mācījies gleznošanu pie Vilhelma Purvīša.