Rakstniecības un mūzikas muzejs

Dziesmas, kuras latvieši dziedājuši, paužot pretestību un protestu, līdz šim ļoti maz pētītas, tieši tāpat kā citu neakadēmisko žanru dziesmas. Iemesls tam – šāda tipa dziesmām ir citas funkcijas, nekā dziesmām klasiskajā jeb akadēmiskajā mūzikā.

Leona Brieža vieta latviešu dzejā un kultūrā ir ļoti īpaša. Piederēdams spožajai pagājušā gadsimta 70. gadu dzejas paaudzes plejādei un pārstāvēdams arī Knuta Skujenieka un Ulda Bērziņa iedibināto atdzejas skolu, Leons Briedis izceļas ar īpašu hiperaktivitāti daudzās ar literatūru saistītās jomās.

Rakstniecības un mūzikas muzeja īpašumā nesen nonācis apjomīgs jaunieguvums, proti, dzejnieces Velgas Kriles (1946–1991) fotogrāfijas, vēstules, kas sūtītas kursabiedrenei un mūža draugam Mārai Valterei no 60. līdz pat 80. gadu beigām. Saskaņā ar testamenta nolikumu Velgas Kriles vēstules ļauts publiskot un nodot atklātībai tikai 25 gadus pēc autores nāves.

Rīga jau izsenis bijusi būtisks dažādu kultūru ietekmēts mūzikas centrs, kas savu starptautisko nozīmību nezaudēja arī līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanu. Te viesojušies, mazāku vai ilgāku laiku darbojušies daudzi pasaules mēroga mūziķi. Viens no šādiem mūziķiem bija vācu diriģents un komponists Leo Blehs.

2016. gada 25. septembrī 110 gadu jubileja apritēja krievu komponistam Dmitrijam Šostakovičam (1906–1975). Viņš ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta skaņražiem, 15 simfoniju, sešu koncertu, trīs operu, trīs baletu, daudzu kamermūzikas darbu, teātra un kinomūzikas autors.

2010. gada 8. septembrī, veicot būvdarbus un atrokot zemi pie ēkas Rīgā, Gregora ielā 1, uzņēmuma “PV pārvalde” strādnieki atrada Zentas Mauriņas (1897–1978) arhīva materiālus un nodeva tos Rakstniecības un mūzikas muzejam. Metāla kārbā bija vēstules un nedaudz cita veida materiāli.

Muzeja krājumā glabājas nepublicēts Raiņa rokraksts – bloknots “Palestīnas ceļojuma piezīmes”. Nelieli fragmenti no tā citēti Astrīdas Cīrules rakstā “Uz Apsolīto zemi pie Jāzepa” rakstu krājumā “Raiņa traģēdija “Jāzeps un viņa brāļi” laikmetu un viedokļu krustpunktos”.

Jau Raiņa nāves dienā aizsākās dažādas iniciatīvas viņa piemiņas saglabāšanai. Kā veidojās tēlnieka Kārļa Zemdega pieminekļa ideja, kas tika īstenota? Kādi bija varianti, redzējumi un idejas, ko nerealizēja? Un kā no pieminekļa tapšanas procesa tika izstumta Aspazija?

Šogad aprit 100 gadi, kopš dzimis Voldemārs Kalpiņš, kurš no 1962. līdz 1976. gadam vadīja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeju (pašreizējo Rakstniecības un mūzikas muzeju).

RMM elektroniskā izdevuma "Mājas Draugs" (2010-2015) arhīvs.