Rakstniecības un mūzikas muzejs

Dzejnieka, tulkotāja un dramaturga Raiņa (Jānis Krišjānis Pliekšāns, 1865-1929) iemīļota nodarbe bijusi vingrošana un saules peldes. Tas atklājas pat viņa daiļradē. Tāpēc, iespējams, dzejas rindas “sasmēlies es esmu saules” uztveramas daudz tiešāk.

Durbes pilī, ko Rainis novēlējis Skolotāju savienībai, 1929. gada 28. septembrī – tikai 16 dienas pēc Raiņa nāves – tiek atklāts Raiņa muzejs. Darbs pie tā iekārtošanas aizsācies jau gada sākumā, vēl pašam dzejniekam aktīvi līdzdarbojoties.

Latvijas simtgades svinību kontekstā pirmais nozīmīgākais notikums tiek atzīmēts jau šogad – maija mēnesī (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) ir jubileja Latgales pirmajam kongresam. 1917. gadā Latgales latvieši, neraugoties uz idejiskām domstarpībām, formulēja savu vēlmi būt kopā ar pārējo Latviju, veidot vienotu valstiskumu

Jau Raiņa nāves dienā aizsākās dažādas iniciatīvas viņa piemiņas saglabāšanai. Kā veidojās tēlnieka Kārļa Zemdega pieminekļa ideja, kas tika īstenota? Kādi bija varianti, redzējumi un idejas, ko nerealizēja? Un kā no pieminekļa tapšanas procesa tika izstumta Aspazija?

Jau Raiņa nāves dienā aizsākās dažādas iniciatīvas viņa piemiņas saglabāšanai. Kā veidojās tēlnieka Kārļa Zemdega pieminekļa ideja, kas tika īstenota? Kādi bija varianti, redzējumi un idejas, ko nerealizēja? Un kā no pieminekļa tapšanas procesa tika izstumta Aspazija?

Pirmskara Latvijā tāpat kā mūsdienās lielai daļai radošās inteliģences vasaras mēneši bija atvaļinājumu laiks, kas bieži tika pavadīts ārpus Rīgas – ne tikai lauku mājās, bet arī mākslinieku iemīļotajā Rīgas jūrmalā, kur dažiem piederēja pašiem sava vasarnīca, bet biežāk vasaras miteklis jūras tuvumā tika īrēts.