Interesantākais, kas atklājas, pētot Piektā gada dziesmas, ir tas, ka šodien saviesīgos un mājas muzicēšanas brīžos vairs nedzied līdz šim pieminētās revolucionārās dziesmas, taču cilvēku atmiņā saglabājusies mīlīgai ziņģei līdzīgā “Nāc, mīļoto meitēn, līdz cīniņā”.
1969. gada aprīlī iznāk Vizmas Belševicas (1931–2005) ceturtais dzejas krājums “Gadu gredzeni”, kas saceļ skandālu Padomju Latvijas literārajā un politiskajā vidē un padara dzejnieci par intelektuālās nepadevības simbolu. Atzīmējot dzejnieces 85. jubileju un turpinot Protesta tēmu, piedāvājam ielūkoties tā laika notikumos.
Neraugoties uz to, ka daudzi rakstnieki un dzejnieki cildinājuši vadoni un saistījuši ar viņu cerības uz sekmīgu valsts attīstību, inteliģences aprindās Ulmanim bijusi arī spēcīga opozīcija – gan kreisajā, gan galēji labējā spārnā.
Rakstā aplūkošu to vēstuļu daļu, kuru Leonam Briedim pagājušā gadsimta 70. gados rakstījuši viņa kolēģi un izdevniecību darbinieki. Visbagātīgākais vēstuļu klāsts ir nācis no dzejnieka un atdzejotāja Ulža Bērziņa (32 vēstules un atklātnes).
Hersbrukas latviešu nometnes komitejas mītne. Vācijā, 1949. gada 24. februāris. Priekšplānā plakāts: “Dievs, palīdzi mums! Mēs protestējam pret tirāniju un deportācijām Baltijas valstīs!” (angļu, vācu val.) RTMM 691481(1-2) Profesora Jāzepa Vītola piemiņas vakars Vācijā, Eslingenā (viņa 85 gadu dzimšanas dienas atcere) – skats uz publiku zālē. 1947.
Laikā, kad par visas Eiropas aktuālāko tēmu kļuvusi bēgļu krīze, iespējams, vērtīgi ir paskatīties atpakaļ pagātnē. Tādēļ piedāvājam Rakstniecības un mūzikas krājuma materiālos balstītu rakstu sēriju, kas vēstīs par latviešu literātiem un mūziķiem, kas savulaik bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.
Rakstniecības un mūzikas muzejs