Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – RMM) šogad uzsāk savas simtgades atzīmēšanu #RMM100 ar izglītojošu diskusiju programmu “Rakstniecības un mūzikas muzeja vēstniecību atklāšana Latvijas reģionos”.

Diskusiju ar performanci “Ko tu dari, kad nedari?” RMM rīko sadarbībā ar Dobeles novada Kultūras pārvaldi, un tā norisināsies 11. oktobrī plkst. 16.00, Dobeles mūzikas skolā, koncertzālē “ZINTA”, Skolas ielā 2.

Katru gadu plānots organizēt četrus RMM vēstniecību pasākumus, arvien paplašinot sadarbības partneru loku un atpazīstamību. Šogad izvēlētās pilsētas ir Valmiera, Rēzekne, Dobele un Liepāja. Topošās ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” simts personību literatūrā un mūzikā saknes un dzīve pavisam noteikti saistītas ar Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, tālab tika izvēlētas šīs pilsētas un partneri.

Jaunieši, radot savu tekstu un elektronisko mūziku, darbosies četrās dzejas un mūzikas darbnīcās, jaunrades procesā veidojot divas performances. Darbnīcas vadīs Agnese Rutkēviča un Jēkabs Nīmanis. Producente un projekta vadītāja Leonarda Ķestere.

Diskusijā piedalīsies dzejniece Inese Zandare, komponists Jēkabs Nīmanis, rakstniece Agnese Rutkēviča, Dobeles Valsts ģimnāzijas, Dobeles 1. vidusskolas, Auces vidusskolas un Dobeles Mūzikas skolas jaunieši. Diskusiju vada Liega Piešiņa.

“Rakstniecības un mūzikas muzejs, īstenojot vēstniecības pasākumus Latvijas novados, vēlas pateikties Latvijai par tās radošo spēku, kuru tā ir laidusi pasaulē spožu literatūras un mūzikas izcilību veidolā! Muzeja topošā ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” būs stāsts par latviešu kultūrā nozīmīgiem literāriem un muzikāliem mākslas darbiem un to radītājiem – rakstniekiem, komponistiem,

izpildītājmāksliniekiem. Vēstniecībās, radoši darbojoties, diskutējot un iejūtoties ekspozīcijas satura radošajā un prokrastinējošajā spēkā, muzeja mērķis ir ļaut ikvienam apzināties sevi kā daļu no šī fenomena, ko pasaulē aizvien vairāk pazīst kā latviešu literatūru un mūziku,” uzsver muzeja direktore Iveta Ruskule.

Par RMM dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1925. gads, kad Skolotāju savienības telpās ar Jāni Gresti priekšgalā izveido tā dēvētos Rakstnieku stūrīšus.