Jānis Baltauss – dzejnieks, žurnālists un akciju “Mēs – Rīgai”, “Mēs – latviešu bērniem” un “Mēs – tēvu zemei” iniciators. 1990. gads. RTMM 652252

Čaka piemineklis vēl nerestaurēts pēc vandāļu postījuma. No kr.: Jānis Baltauss un Ieva Akuratere, skatās uz Jāņa Baltausa seniora zīmēto koncerta afišu karogu, ko nozaga dažas stundas pēc izklāšanas Ziedoņdārzā Rīgā. 1988. gads. RTMM 652260

Čaka vārda piešķiršanai ielai veltīti 5 koncerti ar populāru mākslinieku piedalīšanos. No kr.: Jānis Baltauss, Adrians Kukuvass, Ieva Akuratere. Rīgas Operetes teātris. 1988. gada 11. jūnijs. RTMM 792357

Gājiens pie Čaka pieminekļa pēc koncerta Operetes teātrī. No kr.: 1., 2. Dina Bitēna Sirmā ar dēlu Anriju, 3., 4. Jānis un Olita Baltausi, 5. Aigars Grauba (grupa “Jumprava”). 1988. gada 11. jūnijs. RTMM 792359

Pirms 30 gadiem, 1988. gada 13. maijā, sākās ielvārdu akcija “Mēs par Aspazijas bulvāri, Čaka ielu, Valdemāra ielu”, kuras iniciators dzejnieks un žurnālists Jānis Baltauss (1961–2000) vēlējās pilsētas ielām, piemēram, Padomju bulvārim atdot vēsturisko Aspazijas bulvāra nosaukumu. Suvorova ielai dāvināt daudzu iemīļotā dzejnieka Aleksandra Čaka vārdu, ir tieši Baltausa drosmīgā ideja. Šodien mēs varētu jautāt – ko radoša personība ir gatava mūsdienās darīt idejas vārdā?

Par oktobra, Aleksandra Čaka dzimšanas dienas mēneša, priekšmetu izvēlēts lukturis, kas radīts,” lai atdzīvinātu Čaka apdzejotās Rīgas atmosfēru”. Savu viedokli par Čaka ielas nosaukuma piešķiršanu dzejnieks pamato: “Mēs dzīvojam dīvainā pilsētā. Pilsētā, kurai veltītas tādas vārsmas, par kādām daudzas Eiropas lielpilsētas var tikai sapņot, un pilsētā, kas aizmirsusi godināt savu izcilo dziesminieku ar to, ar ko var godināt tikai pilsēta. Ar ielu.[1]”

Ar nolūku piešķirt Čaka vārdu ielai Baltauss ar domubiedriem noorganizēja piecus labdarības koncertus kultūras namā “Mazā Ģilde”, Rīgas Operetes teātrī, kino “Rīga” un arī Raiņa Literatūras un Mākslas Vēstures muzejā, kuros vāca ziedojumus šim mērķim. Parasti tiem sekoja sajūsmas pilns ielu gājiens līdz Čaka piemineklim Ziedoņdārzā.

Čaka dzejā lasāma līdz smeldzei izjustā Rīgas mīlestība. Arī ielvārdu akcija bija mīlestības darbs. Kaut arī Baltauss saka: “Mēs uzcēlām 3 barikādes toreizējās Sverdlova un Gorkija ielās un Padomju bulvārī,” viņa pusotru gadu ilgās cīņas ieroči bija tēlaini. Tāpēc arī dzejnieks vēlējās, lai viņa tēvs, arī Jānis Baltauss, kultūras nama “Mazā ģilde” un kinoteātra “Daile” mākslinieks, un sirsnīgs Čaka dzejas mīļotājs, kurš “saindējis” dēlu ar šī dzejnieka darbiem, izgatavo lukturi, kas radītu Aleksandra Čaka dzejas noskaņu – šodienas valodā runājot, vizualizētu metaforu.

Vakars. Es grauzu ielas
Un skumu.
Spuldzes bija pilnas
Ar dzeltenu saldējumu.

(Aleksandrs Čaks. Kopoti raksti. 5. sēj. 2001. Rīga: Zinātne, 854 lpp. 106. lpp.)

Zīmīgi, ka pašas pirmās, uz grāmatu pretendējušās Baltausa dzejas kopas, par kuras eksistenci nezināja pat tuvinieki, nosaukums ir “Iela”, un tās recenziju Jānis Baltvilks sāk ar vārdiem “Čaku labāk lasu oriģinālā”[2]. Jānis Baltauss rakstījis gan aizkustinoši skaistu mīlas liriku, gan tieši Atmodas laika patriotisku un ironiski sarkastisku dzeju. Abu šo žanru teksti kļuvuši par populārām rokdziesmām. Tāda ir arī daudzu aizmirstā “Čaka iela”, kuras teksts sacerēts 1986. gada 7. jūlijā, un par dziesmu tā kļūst 1987. gadā rokgrupas “Laiks” izpildījumā, Atvara Sirmā komponēta.

Ielvārdu akcija bija sākums. Savu gaitu jau bija uzsākuši Baltausa organizētie koncerti ar citiem mērķiem visā Latvijā, jo Rīgas pilsētas Tautas Deputātu padomes Izpildkomiteja apzināti kavēja lēmumu par ielu pārdēvēšanu, un tomēr pienāca diena, kad varam svinēt Čaka ielas dzimšanas dienu. Tā bija 1989. gada 27. oktobris. Un kā katru gadu vasaras akcijas noslēdza grandiozs noslēguma rokkoncerts Mežaparka Lielajā estrādē.

Bija arī labdarības akcijas “Mēs – Rīgai”, “Mēs – latviešu bērniem”, “Mēs – tēvu zemei”, kas daudzās Latvijas pilsētās turpinājās līdz 1992. gadam. Kopā 45 koncerti. Šis lukturis piedalījās daudzos no tiem, jo bija neiztrūkstošs grupas “Minoritātes trio” rekvizīts. Kopā ar pianistu Helviju Stengrēvicu, ģitāristu un vokālistu Valdi Indrišonoku un vārda mākslinieku Jāni Baltausu tas apbraukāja Latviju.

Daudzi Jāņa Baltausa teksti joprojām dzīvo populārās roka dziesmās. Igo izpildītā un Ulda Marhileviča komponētā “Likteņlīnijas” radusies, kad ielvārdu akcija vēl nebija uzsākta, taču tās popularitāte ir krietni pāraugusi savu laiku.

[1] A. Cālīte, J. Baltauss. Ir Čaka iela mums! Padomju Jaunatne. 26.10.1988.

[2] RTMM 475047 J. Baltv. R7/19. J. Baltvilka recenzija par J. Baltausa dzejas kopu “Iela”.