Festivāla “Prozas lasījumi” pirmsākumi

Prozas lasījumu “Prozas brokastis” restorānā “Andalūzijas suns”, 1996. gads. No kreisās: Inese Treimane, Jānis Elsbergs, Dainis Grīnvalds, Maima Grīnberga, Hannu Oittinens. No Maimas Grīnbergas personīgā arhīva
“Prozas lasījumi” klubā “Slepenais eksperiments”. No kreisās- Ģirts Krūmiņš, Maija Apine, Regīna Ezera, Nora Ikstena, Guntis Berelis, Arvis Kolmanis, Jānis Einfelds. 1997. gads. Foto: Gunārs Janaitis. RTMM 570139
Ielūgums uz gadskārtējiem Prozas lasījumiem “Priekšspēle 1997” Gunāram Priedem no Latvijas Rakstnieku Savienības. RTMM 66638

Šodien, 5. decembrī, sākas ikgadējie prozas svētki – festivāls “Prozas lasījumi”, kas jau 22. reizi pulcēs latviešu un ārvalstu rakstniekus dažādos pasākumos nedēļas garumā. Kopā ar pāris pirmajiem festivāla organizētājiem – rakstnieku un žurnālistu Jāni Kalvi un tulkotāju Maimu Grīnbergu – ieskatījāmies “Prozas lasījumu” sākotnējā iecerē un vēsturē.

Par “Prozas lasījumu” pirmo cēlienu uzskatāmi Andra Jakubāna un Aivara Kalves rīkotie pasākumi Andreja Upīša memoriālajā muzejā no 1977. līdz 1993. gadam, bet turpinājums radies 1995. gadā. “Tā bija Andreja Upīša muzeja vadītājas Ineses Kaires iniciatīva. Muzejā tolaik glabājās ieraksti no prozas lasījumiem, kas agrākos gados notika saistībā ar Upīša dzimšanas dienu decembrī, un 1995. gadā radās doma atjaunot šo pasākumu,” atceras toreizējais Andreja Upīša memoriālā muzeja speciālists Jānis Kalve.

Pirmajos atjaunotajos “Prozas lasījumos” atsaucība bija tik liela, ka Andreja Upīša muzeja telpās visiem apmeklētājiem nepietika vietas, un nācās domāt par plašāku pasākumu ciklu ārpus muzeja. Tā rīkošanu uzņēmās rakstnieki Nora Ikstena un Pauls Bankovskis. 2000. gadā, kad festivālā sāka piedalīties arī ārvalstu viesi, uz trim gadiem organizēšanā iesaistījās arī tulkotāja Maima Grīnberga, kura kopš tā laika “Prozas lasījumos” ik gadu ir bijusi somu un/vai igauņu viesrakstnieku tulkotāja. “No kabatas formāta trīsdiennieka “Prozas lasījumi” kļuvuši par daudzdienu pasākumu ar budžetu un vērienu, taču man par prieku festivāls joprojām ir intīms un savējs,” viņa uzskata.

Runājot par spilgtākajām festivāla atmiņām, Maima Grīnberga nekad neaizmirsīšot Regīnas Ezeras un Miervalda Birzes, Astrīdes Ivaskas un Valentīna Jakobsona klātbūtni, Augusta Sukuta, Mārča Bendika, Gundegas Blumbergas, Jāņa Berga un citu asprātīgo darbu pirmajās “joka pēc” žūrijās, daudzos “Prozas lasījumu” jaunatklājumus un pārsteigumus, piemēram, Jāņa Joņeva “Jelgavas 94” lasījumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas modeļēkā 2012. gadā, lieliskos ārvalstu viesus – Tatjanu Tolstaju, Andrusu Kivirehku, Jānu Undusku, Kristinu Sabaļauskaiti, Marju Ivaškeviču, Olli Jalonenu un daudzus, daudzus citus, arī dejas ar Oskaru Seikstu pirmo starptautisko “Prozas lasījumu” noslēgumā, Ilmāra Šlāpina diseni kādā no festivāliem, Normunda Naumaņa, Nika Gotama un citu brīnišķīgu vakara vadītāju un muzikālo komentētāju spožo sniegumu.

“Ja kādu pasākumu vispār iespējams mīlēt, tad “Prozas lasījumus” es no sirds mīlu,” saka Maima Grīnberga.