30.oktobrī Rakstniecības un mūzikas muzejs aicināja uz preses konferenci, lai iepazīstinātu ar topošās ekspozīcijas koncepciju. Attēlā – mākslinieces Annas Heinrihsones instalācijas makets rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa epizodei. Foto: Didzis Grodzs.

Muzeja direktore Iveta Ruskule, stāstot par koncepcijas ievirzi, apliecina, ka lielākais izaicinājums bija atrast abu muzeja pārstāvēto radošo nozaru – rakstniecības un mūzikas, saskarsmes punktus, nesadalot tās divās savrupās zonās. Foto: Didzis Grodzs.

Una Rozenbauma uzsver, ka ekspozīcijas misija ir ne tikai novērtēt kultūras mantojumu, bet pašiem gūt jaunu impulsu radīšanai. Foto: Didzis Grodzs.

Rakstniece Nora Ikstena uzskata, ka ekspozīcija būs unikāla pasaules mērogā, un rādīs, kā no radošām mokām, sīkām epizodēm, ikdienas dzīves top lielais mākslas darbs. Foto: Didzis Grodzs.

Scenogrāfe Anna Heinrihsone, katram stāstam radot instalāciju, darba procesu salīdzina ar “ielīšanu autora galvā”. Foto: Didzis Grodzs.

30.oktobrī Rakstniecības un mūzikas muzejs aicināja uz preses konferenci, lai iepazīstinātu ar topošās ekspozīcijas koncepciju. Preses konferencē piedalījās muzeja direktore Iveta Ruskule, ekspozīcijas vēstījuma pamatidejas autore Una Rozenbauma, scenogrāfijas koncepcijas veidotāja Anna Heinrihsone un rakstniece Nora Ikstena. Pasākuma laikā izskanēja ekspozīcijas skaņas vēstījuma autora Ērika Ešenvalda skaņas epizode.

Uzsākot darbu pie ekspozīcijas un ēkas koncepcijas, muzeja izaicinājums bija atrast abu muzeja pārstāvēto radošo nozaru – rakstniecības un mūzikas, saskarsmes punktus, nesadalot tās divās savrupās zonās. Tā izkristalizējusies pirmā satura koncepcijas mugurkaula līnija “latvieša radošums”.

Ekspozīcijā būs iekļautas 100 epizodes par rakstniecības un mūzikas personībām, centrā izvirzot radošuma cilvēciskos aspektus, par kuriem maz vai nemaz rakstīts klasiskos pētniecības avotos: radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un dažādas iemīļotas ikdienas nodarbes, kas visi kopā aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā.

“Informācijas pārbagātības laikā mums ir jāspēj būt mūsdienīgiem un asiem, atklātiem un godīgiem, – un viens no ceļiem ir paskatīties uz radītāju bez augstajiem pjedestāliem, apliecinot, ka pat visģeniālākais rakstnieks, komponists, mūziķis ir dzīvs cilvēks, kurš cieš, kuram reizēm arī nesanāk. Tādā veidā mēs varam iedvesmot arī pārējos pamēģināt radīt”, par koncepcijas ievirzi stāsta I.Ruskule.

Lai topošā muzeja ēka Mārstaļu ielā 6 pārtaptu jaudīgā muzeja stāsta nesējā, tika meklēts ceļš, iedvesmojoties gan no muzeologu, gan pašu muzeju stāstiem pasaulē. Pamatidejas īstenošanai izraudzīta viena no mūsdienu muzeju attīstības tendencēm «lēnais muzejs», kur apmeklētājam tiek piedāvāts saturā piepildīts personiskas pieredzes stāsts, apmeklējuma salēninājums, apcere un dialogs, tajā atvēlot vietu arī ekspozīcijas vietas sajūtas autentiskumam.

Una Rozenbauma uzsver, ka ekspozīcijas misija ir ne tikai novērtēt kultūras mantojumu, bet pašiem gūt jaunu impulsu radīšanai.

“Ekspozīcijas iecerētais nosaukums ir “prokrastiNācija”, un mēs visai pasaulei rādīsim to, cik grūti ir radīt”, saka U.Rozenbauma.

Katrai muzeja ekspertu sagatavotai epizodei literāru tekstu ir radījusi rakstniece Nora Ikstena. Rakstniece uzskata, ka ekspozīcija būs unikāla pasaules mērogā, un rādīs, kā no radošām mokām, sīkām epizodēm, ikdienas dzīves top lielais mākslas darbs.

Scenogrāfe Anna Heinrihsone, katram stāstam radot instalāciju, darba procesu salīdzina ar “ielīšanu autora galvā”: “Ir svarīgi, ka simts stāsti, epizodes būs ciešā sadarbībā viena ar otru. Telpas nav ļoti lielas, un mēs veidosim “komunālo māju”, kur kopā dzīvos simts autori, kas veidos interesantas kombinācijas”.

VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica sola, ka muzejs varētu iekārtoties savās ilgi gaidītajās mājās plānotajā laikā: “VNĪ paralēli jau šogad uzsāks būvprojektā paredzētos demontāžas darbus, sagatavojot ēku būvdarbiem. Mēs atsegsim ēkas konstrukcijas, būtiski samazinot neparedzamo darbu riskus, kas varētu pēcāk rasties būvdarbu gaitā. Tādā veidā mēs efektīvi izmantojam laiku un varam veikt darbus paralēli, ļaujot muzejam pilnvērtīgi pievērsties mākslinieciskajai daļai – ekspozīcijas izstrādei”.

Muzejs arī turpmāk plāno stāstīt par ekspozīcijas tapšanas soļiem un iepazīstināt tā topošos apmeklētājus ar komandas radošo procesu. Plānots, ka muzejs durvis apmeklētājiem jaunajā ekspozīcijas mājā, Mārstaļu ielā 6, vērs vaļā 2022. gadā.