Pauls Dāle (4. rindā 8. no labās) IX Starptautiskā filozofu kongresa dalībnieku vidū. Parīze, 1937. gada 1.-6. augusts. Foto: “Massis”, Parīzē.

P. Dāle vairākkārt pārstāvējis Latviju starptautiskos filozofu un psihologu kongresos un konferencēs Eiropā: Berlīnē, Kopenhāgenā, Prāgā, Kēnigsbergā. Viņš publicējis zinātniskus rakstus ievērojamos tā laika filozofijas žurnālos Eiropā un Amerikā, ievēlēts par Latvijas pārstāvi Eiropas filozofu un psihologu organizācijās. Jau minētajā starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē viņš nolasa referātu “Dvēsele un apziņa” (“L’âme et la conscience”). Muzejā ir atsevišķs novilkums no konferences materiālu krājuma ar Dāles referāta tekstu franču valodā. Dāle pārvalda daudzas valodas, tā ka viņam nav problēmu Parīzē uzrunāt mājiniekus viņu dzimtajā valodā.

Referāts balstīts uz P. Dāles doktora disertācijas atzinumiem. Dāle uzskata, ka nav būtiskas pretišķības starp zinātnes atziņām un reliģiju. Tādēļ nav arī nepārvaramas pretrunas starp jaunākajiem fizioloģijas atklājumiem par cilvēka apziņas un nervu sistēmas darbību un dvēseles jēdzienu tā teoloģiskā izpratnē. Dāle norāda – materiālisti nekad nav varējuši pierādīt, ka smadzeņu impulsi ir dvēseles procesu avots un cēlonis. Smadzeņu darbība ir dvēseles izpausmes forma ārpasaulē. Ja šī forma tiek satriekta vai bojāta, tad ārējās izpausmes nevar vairs būt, bet tas nenozīmē, ka dvēsele pārstāj eksistēt. Tādējādi dvēseles un apziņas jēdzieni nav vienādojami, bet tie nav arī nesavienojami. Referāta izklāsts loģisks, autora uzskati pamatoti atbilstoši tolaik vispārpieņemtajai zinātniskajai praksei.

Šos vērtīgos materiālus mūsu muzejam 1996. gadā nodevusi profesora meita māksliniece Karmena Dāle. Īpašs prieks, ka tie var kalpot kā liecība latviešu filozofu līdzdalībai Eiropas zinātnes un kultūras procesos 1930. gados.