Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja marta mēneša priekšmets ir dzejnieka Ojāra Vācieša vēstules literātei Guntai Šnipkei.

 

 

 

 

 

 

Kad Guntai Šnipkei bija piecpadsmit gadu, viņa nosūtīja savus pirmos dzejoļus jauniešu žurnālam “Draugs”, kur tobrīd par atbildīgo sekretāru strādāja Ojārs Vācietis. Savās atbildes vēstulēs viņš jaunajai literātei nav žēlojis ne cieņpilnu padomu, ne ticības pilnu iedrošinājumu, kas turpmākajā Guntas Šnipkes radošajā mūžā kalpojis par nenovērtējamu iedvesmas avotu. Apbrīnu raisošs ir tautā mīlētā dzejnieka atbalsts jaunam talantam, savā komunikācijā paužot absolūtu vienlīdzību. Tas apliecina Ojāra Vācieša lielo un līdz šim maz novērtēto ieguldījumu jaunās literātu paaudzes skološanā.

Gunta Šnipke (1955) ir dzejniece un arhitekte. Dzejoļu krājumu “…bērns ienāca…” (1995), “… un jūra” (2008), “Ceļi” (2018), “KĀ” (2024), kā arī dzejoļu krājuma bērniem “Desmit desas debesīs” (2021) un bilžu grāmatas “Ineses māja” (2022) autore.