Rakstniecības un mūzikas muzejs

Diriģente, sieviešu koru kustības patronese, jauno dziedātāju audzinātāja un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora “Tiara” dibinātāja un vadītāja. Ogres apriņķa un Rīgas sieviešu koru grupas virsdiriģente. Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģente, Latvijas koru nozares padomes eksperte. Regulāri vada meistarklases, uzstājas konferencēs, piedalās koru konkursu žūrijas darbā Latvijā…

Dziesmusvētku telpa – pirmā un lielākā latviešu dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgā ekspozīcija, kas ir veidota par godu Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku simtpiecdesmitajai gadskārtai.

Rakstniecības un mūzikas muzejs apzina, vāc, pēta un popularizē kultūras vērtības par Latvijas rakstniecības un mūzikas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām un nodrošina rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju centralizētā krājuma pārvaldību.

Topošā rakstniece un Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte. Akadēmisko izglītību iegūst RTU Liepājas Rakstniecības studiju maģistrantūras programmā. Pilnveidojas Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīcā pie Ingas Gailes. Aktīvi darbojas mūsdienu literārajos procesos, ir avangarda mēnešraksta “Avīzes Nosaukums” pastāvīgās redakcijas biedre.

Esejiste, tulkotāja un literatūrfilozofe. 1938. gadā Latvijas Universitātē Zenta Mauriņa aizstāv pirmo doktora disertāciju latviešu literatūrzinātnē. Mauriņas dzīvē svarīgs skaņdarbs ir Ludviga van Bēthovena 9. simfonija. Mauriņa zināma arī kā liela vēstuļu rakstītāja. Dzīvojot trimdā, viņa vairākkārt raksta: “Atbildēju uz 100 vēstulēm dienā.” Tuvos…

Viena no nozīmīgākajām Atmodas laika personībām, dzejniece, dramaturģe un prozaiķe. Daiļradē akcentē Latvijas tautas likteni un garīgās vērtības. Ilgus gadus strādājusi literārā žurnāla “Karogs” redakcijā, aktīvi darbojusies sabiedrībai nozīmīgu ideju paušanā. Sarakstījusi divus autobiogrāfiskus atmiņu romānus “Pieci pirksti” (2013) un “Paradīzes putni” (2018), kuros aprakstīta ģimenes atgriešanās no…

Bija latviešu operdziedātājs. Jau mazotnē apguvis vairākus mūzikas instrumentus, spēlējis cītaru Zāberu ģimenes lauku kapelā. “Latviešu tautas gaišais ģēnijs”, “īsts pučīnists”, “tautas iemīļotākais dziedonis”, “patiess mākslinieks un brīnišķīgs dziedātājs” – šie ir tikai daži no apzīmējumiem, kādus savā īsajā mūžā izpelnījies Jānis Zābers. Paralēli apmēram 300 nodziedātām operu…

Komponists, viens no pasaules ievērojamākajiem 20. gadsimta akadēmiskās mūzikas komponistiem. Audzis baptistu ģimenē, profesionālo mūziķa karjeru sācis kā kontrabasists. Komponistu būtiski iedvesmo daba – īpaši putnu balsis, mežs, jūra un zvaigžņotas debesis. Vaska mūzikai raksturīgi tautiskuma un dabas motīvi, sastopami dažādi latviešu folkloras un tautasdziesmu elementi, putnu balsu…

Dzejnieks un trimdas sabiedriskais darbinieks. Līdzās literārai darbībai aktīvi aizrāvies ar sportu, īpaši futbolu. Otrais pasaules karš, latviešu tautas likteņa traģisms atstāja paliekošu iespaidu Eglīša dzejā, kas atklājas viņa un komponistes Lūcijas Garūtas kantātē “Dievs, tava zeme deg” (1943). Ilgus gadus nodzīvojis trimdā Zviedrijā, 1998. gadā viņš atgriezās…

Rakstnieks, publicists, scenārists, humora un satīras žurnāla “Dadzis”, kā arī žurnāla “Atpūta” redaktors. Kolbergs debitē 20. gadsimta 60. gados un ir viens no populārākajiem latviešu kriminālromānu autoriem. Viņš nebaidās kritizēt sabiedrību un konkrētā laika norises, tāpēc viņas daiļradei nereti piedēvē sociālkritisko detektīvu apzīmējumu. Pēc Andra Kolberga darbu motīviem…