Augusta mēneša priekšmeti ir deju svētku virsvadītāja Jāņa Purviņa dejas “Sasala jūrīna” manuskripts jeb dejas pirmais pieraksts, virsvadītāja rozete, 2005. gada balva par populārāko deju un deju svētku laukumu zīmējumi, kad “Sasala jūrīna” pirmo reizi tika iestudēta Latvijas dziesmu un deju svētkos 2008. gadā, to visu kopā var dēvēt par dejas “Sasala jūrīna” anatomiju.
“Sasala jūrīna” ir Jāņa Purviņa horeogrāfija dejai 12 pāriem ar tautas mūziku Raimonda Paula apdarē. Pirmo reizi iestudēta 2003. gadā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” TDA “Līgo”. Jaunrades deju konkursā Valmierā deja iegūst Veicināšanas balvu un balvu “2004. gada populārākā deja Latvijā”.
“Sasala jūrīna” ir ornamentāla deja jauniešu deju kolektīviem. Atbilstoši tautas mūzikas apdarei veidota dejas horeogrāfiskā leksika – lidojošais trīssolis, balansējošais trīssolis, dažādi lēcieni. Dejas horeogrāfisko leksiku paspilgtina tridekšņi.
|
“Man bieži vaicā, kas ir tā deja, kas ir tā mana virsotne, un es vienmēr domāju, ka es to virsotni tā kā vēl mēģināšu sasniegt nākotnē, bet droši vien, ka skatītāji un arī dejas pazinēji visnotaļ mani asociē ar deju “Sasala jūrīna”, un tieši tāpēc es šodien izvēlējos gan runāt par “Sasala jūrīna”, gan arī muzejam dāvināt gan manuskriptus, gan lietas, kas ir saistītas ar šīs dejas vēsturi, ar tapšanu, ar tādiem procesiem, kā tālāk uz priekšu viņa ir attīstījusies.”
“Es esmu domājis par to, kā ir labāk, interesantāk vai patīkamāk pašam horeogrāfam, dejotājam – vai ja visu deju aplaudē, vai ja skatītājs ir kādā mirklī. Ir klusums un ir kāda emocija, kad negribas aplaudēt, bet to var arī pārprast varbūt – ka nav laba deja, ja nav aplausu. Es visu savu radošo dzīvi esmu gribējis izveidot tādu deju, kur skatītājs ir šajā te varā, jo man liekas, ka īsta deja ir tad, kad mūzika, vārdi, soļi, viss, ko horeogrāfs ir sacerējis, dejotāju izpildījums, emocijas, tautastērps, ir tādā vienā veselumā, un tad skatītājs gribot negribot ieaug šajā mākslas darbā, un tad veidojas īpašie mirkļi, kad ir tās miklās acis, lai arī varbūt tā dejas tēma nav tik ļoti traģiska vai tāda, kas pēc tā prasītu, bet ir tādas fantastiskas sajūtas.”
Jānis Purviņš (1971) ir deju pedagogs, horeogrāfs un deju svētku virsvadītājs kopš 1998. gada un mākslinieciskais vadītājs kopš 2003. gada, kā arī TAD “Līgo” vadītājs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. 372 oriģinālhoreogrāfiju un tautas deju apdaru, 4 deju izrāžu un vairāk kā 23 horeogrāfisko uzvedumu autors.
Augusta mēneša priekšmeti ir deju svētku virsvadītāja Jāņa Purviņa dejas “Sasala jūrīna” manuskripts jeb dejas pirmais pieraksts, virsvadītāja rozete, 2005. gada balva par populārāko deju un deju svētku laukumu zīmējumi, kad “Sasala jūrīna” pirmo reizi tika iestudēta Latvijas dziesmu un deju svētkos 2008. gadā, to visu kopā var dēvēt par…
24. augustā plkst. 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina pievienoties uz pirmo literāro pastaigu pa Jāņa Poruka vietām Rīgā. Tikšanās vieta pie Rīgas Svētā Pētera baznīcas. Šajā pastaigā apmeklētāji varēs izstaigāt un izsapņot Rīgu, tādu kādu to savulaik skatījis dzejnieks un rakstnieks Jānis Poruks. Šoreiz pastaigai pievienosies arī rakstniece…
15. augusts ir Zentu diena un tāpēc Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā literāro pastaigu “Zentas Mauriņas Rīga”. Tikšanās vieta plkst. 18.00 pretī Latvijas Universitātes ēkai Raiņa bulvārī 19. Esejas žanra latviešu literatūrā aizsācēja Zenta Mauriņa ir ietekmējusi daudzu personību attīstību, bet šī pastaiga būs par Zentu Mauriņu un tiem, kas…
16. un 23. augustā plkst.18.00 Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā “Tintnīca” notiks pirmie šīs vasaras skaļās lasīšanas vakari visām paaudzēm “Kopā vieglāk!” ar grāmatu mīļotāju un radio raidījumu vadītāju Liegu Piešiņu. “Nereti dažādām paaudzēm ir nepieciešama skaidrojošā vārdnīca, lai saprastu tekstu jēgu, kopā to izdarīt vieglāk,” stāsta skaļās lasīšanas vakara…
9. augustā 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina apmeklēt kuratora vadītu ekskursiju izstādē “Linards Tauns – mūžīgais mākonis” muzeja izstāžu zālē Pulka ielā 8, Rīgā. Izstāde ir muzeja dāvana trimdas dzejnieka Linarda Tauna simtgades jubilejā un veidota kā mākslinieciska parafrāze par viņa daiļradi. Kā atklāj izstādes kuratore Katrīna Kūkoja: “Linards…
Pulka ielas 8 Muzeju krātuves muzeji, Rakstniecības un mūzikas muzejs, LKA Rīgas Kino muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 27. jūlijā no 13.00 līdz 20.00 aicināja piedalīties vasaras programmas “VasaRĪGA kopā būšana” kulminācijā – “Mūzu simpozijs Pulka sētā”. “Mūzu simpozijs Pulka sētā” ir aizvadīts ar spilgtām un pozitīvām…
Vienlaikus ar restaurācijas un būvniecības darbiem Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunajā mājvietā Mārstaļu ielā 6, jūlijā plānots sākt priekšdarbus RMM ekspozīcijas objektu un ar to saistīto tehnoloģisko risinājumu izveidei. Tāpat ir rasts risinājums uzkrātā būvniecības darbu sadārdzinājuma kompensēšanai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova. “Sarežģītākais…
Pulka ielas 8 Muzeju krātuves muzeji, Rakstniecības un mūzikas muzejs, LKA Rīgas Kino muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 27. jūlijā no 13.00 līdz 20.00 aicina piedalīties vasaras programmas “VasaRĪGA kopā būšana” kulminācijā – “Mūzu simpozijs Pulka sētā”. Rīgas 2023. gada vasaras…
Rakstniecības un mūzikas muzeja jūlija mēneša priekšmets ir dzejnieces, rakstnieces, pētnieces un redaktores Kristas Annas Belševicas pirmais dzejolis. Krista Anna savu pirmo dzejoli ir uzrakstījusi piecu gadu vecumā, un tā bija apsveikumu kartiņa mammai. Šis dzejolis, ko mamma daudzus gadus ir rūpīgi…
Pagājušajā nedēļā Rīgu pieskandināja XXVII Vispārējie Dziesmu un XVII Deju svētki. Tādēļ Rakstniecības un mūzikas muzeja interneta žurnāla “Stāstnesis” 21.numurs veltītis šai tēmai. …
Rakstniecības un mūzikas muzejs