16. septembrī Mežaparka estrādē norisinājās RMMM rīkots forums Latvijas atmiņas institūcijām – Latvijas muzejiem, bibliotēkām un arhīviem ar sadarbības partneriem, lai runātu un dalītos pieredzē par turpmākajiem sadarbības principiem Dziesmusvētku 150 gadu vēstures apzināšanā un mūsdienīgas kultūras mantojuma pārvaldības veicināšanā. Aktualizējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas norišu, tajā skaitā lokālo un reģionālo starpsvētku pasākumu dokumentēšanas, izpētes un avotu fiksēšanas nozīmi tradīcijas ilgtspējas, pēctecības un nepārtrauktības nodrošināšanā, noslēgts sadarbības memorands starp Rakstniecības un mūzikas muzeju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Latvijas Kultūras darbinieku biedrību, Latvijas Kultūras akadēmiju.

Lekcijas/ prezentācijas: 

Iveta Ruskule, RMM direktore
Top RMM Dziesmu un deju svētku ekspozīcija “Dziesmusvētku telpa”

Laura Švītiņa, RMM mākslas eksperte, JVLMA ZPC zinātniskā asistente
Prezentācija: “Kopienas telpa – vieta, kas sasauc”

PhD Līga Vinogradova, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un Mākslu institūta pētniece, lektore
Prezentācija: “”Kas ir tradīcija? Kā pētīt Dziesmu un deju svētkus?”

Katrīna Kukaine, LNB Attīstības departamenta direktore, ICOMOS (Starptautiskās kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padome) Latvijas komitejas valdes priekšsēdētāja
Artūrs Žogla, LNB digitālās bibliotēkas vadītājs
Prezentācija: “Kultūras mantojuma vērtības – vienotā digitālā platformā”

Dr. philol. Sanita Reinsone, LU LFMI vadošā pētniece, Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja
Prezentācija: “Digitālās līdzdalības projekti jeb mantojums kā kolektīvā atbildība”

8 kultūrvēsturisko novadu pieredzes stāsti:

Pasaule – Marianna Auliciema, Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” galvenā kuratore. Prezentācija: “Dziesmu svētki Muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā”

Kurzeme – Inta Burnevica, Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras “Kuldīgas kultūras centrs” direktore. Prezentācija: “Amatiermākslas kolektīva mantojums. Ko ar to iesākt?”

Vidzeme – Dace Jurka, Mazsalacas kultūras centra vadītāja, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja. Prezentācija: “Mazsalacas kordziedāšanas tradīcijai 160”

Sēlija – Agita Ikauniece-Rimšēviča, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Jēkabpils novada virsdiriģente. Prezentācija: “Sēlija. Dziesmusvētki. Diriģents.”

Latgale – Dr. hist., asoc. prof. Henrihs Soms, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta Reģionālo pētījumu centra “Latgales Pētniecības institūts” vadītājs. Prezentācija: “Dziesmu svētku vēstures apzināšanas teorētiskie un praktiskie aspekti: Latgales piemērs”

Latgale – Dr. Art. Ēvalds Daugulis, Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes dekāns, profesors. Prezentācija: “Latgales dziesmu svētki: hronoloģijas aspekts un repertuārs”

Zemgale – Dr. Art. Zane Prēdele, JVLMA Zinātniskās pētniecības centra pētniece, muzikoloģe. Prezentācija: “Dziesmusvētku popularizēšanas ceļš: IV Vispārīgie Dziesmu un Mūzikas svētki Jelgavā (1895)”

Rīga – Signe Pujāte, LNKC direktore. Prezentācija: “Pieskarties tradīcijai, pieskarties vēsturei”

16. septembrī Mežaparka estrādē norisinājās RMMM rīkots forums Latvijas atmiņas institūcijām – Latvijas muzejiem, bibliotēkām un arhīviem ar sadarbības partneriem, lai runātu un dalītos pieredzē par turpmākajiem sadarbības principiem Dziesmusvētku 150 gadu vēstures apzināšanā un mūsdienīgas kultūras mantojuma pārvaldības veicināšanā. Aktualizējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas norišu, tajā skaitā lokālo…

22. oktobrī plkst. 12.00 kultūras telpā “Tintnīca”, Pulka ielā 8, Rīgā, viesosies mūziķis un džeza vibrofonists Ēriks Miezis. Pasākuma laikā varēs dzirdēt dažādus sitamos instrumentus un ļauties radošai brīvībai attēlot mūziku uz papīra. Kādi ir mūzikas ritmi, un kādi ir līniju ritmi? Kā tie var mijiedarboties? Kā saprast, kāda krāsa…

“Es ļoti ceru, ka jūsu muzejā šiem cimdiem arī būs silti un patīkami, un cilvēki varēs apskatīties un padomāt, kāds ir mākslinieku mūžs un ar kādām grūtībām sastopas atskaņotājmākslinieki, īpaši savas dzīves sākumā, kad viņiem vēl vajag kaut ko pierādīt. Un vēl kas ir interesanti, ka šie cimdi,…

14. oktobrī, plkst. 18:00, kultūras telpā “Tintnīca”, Pulka ielā 8, Rīgā viesosies pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna. “Melomānu salona” vakaru “Variācijas par dzīvi un ērģelēm” vadīs muzikoloģe Inga Vasiļjeva. Iveta Apkalna ir viena no pasaules vadošajām solistēm – instrumentālistēm. Viņas spēlē savienojas perfekta virtuozitāte un nevainojama stila izpratne. Ērģelniece sniedz…

Aizvadītajā nedēļā Mežaparka estrādē norisinājās Rakstniecības un mūzikas muzeja rīkots forums Latvijas atmiņas institūcijām – Latvijas muzejiem, bibliotēkām un arhīviem ar sadarbības partneriem, lai runātu un dalītos pieredzē par turpmākajiem sadarbības principiem Dziesmusvētku 150 gadu vēstures apzināšanā un…

Dzejas dienu laikā kultūras telpā “Tintnīca” aicinājām uz tikšanos vārda meistarus Ēriku Bērziņu un Martu Pujātu. Pasākumā piedalījās mūziķis Jēkabs Nīmanis, režisore Liena Šmukste, skanošā rakstāmmašīna un RMM komanda. Literāri muzikālais notikums un dzejas meistardarbnīca atklāja RMM pasākumu sēriju “Tintnīca bērniem”.

Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē, Pulka ielā 8, no 13. maija līdz 14. oktobrim ir apskatāma izstāde “Krājuma glabāti stāsti: Rīgas Strādnieku teātris (1926-1934)”. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums glabā liecības – izrāžu fotogrāfijas, dekorāciju maketus un skices, manuskriptus, dokumentus, atmiņu pierakstus, piemiņas priekšmetus par reiz bijušu…

Forumā “Visi mūsu dziesmusvētki” Rakstniecības un mūzikas muzejs iepazīstinās ar Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” saturu, iecerēm un sadarbības modeļiem. Daļa foruma būs veltīta turpmākajiem sadarbības principiem starp institūcijām 150 gadu ilgās dziesmu un deju svētku vēstures datu vākšanā un saglabāšanā, lai nodrošinātu to pieejamību plašai…

Rakstniecības un mūzikas muzeja septembra mēneša priekšmets ir mākslinieces un rakstnieces Laimas Kotas pašas darinātā soma. “Ja man saka par šo somu, ka es esmu viņu taisījusi, tad es gribu teikt – ļoti laba soma”, tā par savu mākslas darbu – pašas darinātu somu stāsta rakstniece. “Es atceros,…