Rakstniecības un mūzikas muzejs
Kamēr Rakstniecības un mūzikas muzejs gaida iespēju atgriezties atjaunotajā ēkā Pils laukumā 2, tas ieguvis jaunu virtuālo mājvietu – muzeja draugiem un nākotnes apmeklētājiem draudzīgāku un pārskatāmāku mājaslapu un jaunu vizuālo identitāti.
Kamēr Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) gaida iespēju atgriezties atjaunotajā ēkā Pils laukumā 2, tas ieguvis jaunu virtuālo mājvietu – muzeja draugiem un nākotnes apmeklētājiem draudzīgāku un pārskatāmāku mājaslapu, kā arī jaunu vizuālo identitāti.
Jaunās RMM mājaslapas noformējumā uzsvērts muzeja bagātīgais krājums, izmantojot fotogrāfijas no dažādu rakstnieku un mūziķu kolekcijām. Savukārt jaunais logotips ir kā savienojuma zīme – no pagātnes uz tagadni ar turpinājumu nākotnē.
Ceļā uz jauno mājvietu RMM šo gadu saista ar pārmiju tēmu, kas atspoguļojas arī jaunās mājaslapas saturā. Muzejs ik mēnesi turpinās aktualizēt kādu krājuma vērtību “Mēneša priekšmeta” rubrikā, aicinot pētīt pārmiju sakarības, piemēram, kā rakstnieka Andreja Eglīša “laikmeta dokumentēšanas” klade saistās ar mūsdienu romānu sēriju “Mēs. Latvija. 20. gadsimts”, vai Dziesmu svētki var mainīt dzīvi, savukārt kviešu krāsas bize – stereotipus par sievietes lomu sabiedrībā un ģimenē.
Arī RMM interneta žurnāls “Stāstnesis” šogad pievērsīsies pārmiju tēmai. 2018. gada ziemas un pavasara numurs veltīts paaudžu pārmiju motīviem rakstnieku un mūziķu biogrāfijās. Atzīmējot mammas, vairāku paaudžu mīlētās dzejnieces Ārijas Elksnes 90. jubileju, gleznotājs Miķelis Fišers pirmoreiz publiski dalījies bērnības atmiņās un iespaidos par Elksnes nozīmi viņas dzīves laikā un mūsdienās. Savukārt RMM pētniece Ieva Āva rakstā analizējusi Viktora Eglīša dzimtas radošos ceļus – ne tikai viņa un Marijas Stalbovas Eglītes vecākā dēla, pazīstamā rakstnieka un kino žurnālista Anšlava Eglīša, bet arī jaunākā dēla Vidvuda Eglīša talanta līkločus.
RMM mājaslapā uzsācis arī jaunu rakstu sēriju par to, kādu nākotnes muzeju iztēlojas pašmāju un ārvalstu literāti un mūziķi. Savu viedokli par nākotnes muzeju jau paudusi izcilā igauņu rakstniece Vivī Luika.
Savukārt sadaļā „Runā muzejs” regulāri tiks publicēti muzeja darbinieku blogi – pārdomas par RMM darbībā vai muzeoloģijā būtiskām tēmām.
Kamēr Rakstniecības un mūzikas muzejs gaida iespēju atgriezties atjaunotajā ēkā Pils laukumā 2, tas ieguvis jaunu virtuālo mājvietu – muzeja draugiem un nākotnes apmeklētājiem draudzīgāku un pārskatāmāku mājaslapu un jaunu vizuālo identitāti.
Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” veidotāju darba grupā piedalījās Rakstniecības un mūzikas muzeja eksperte Māra Eņģele, papildinot izstādi ar stāstiem no RMM krājuma. Viņa ir arī ceļojošās izstādes “Radīti, lai nezustu. Rakstniecības un mūzikas muzeja rokrakstu stāsti” autore.
Rakstniecības un mūzikas muzejs Muzeju naktī, 19. maijā, no pulksten 19.00 līdz 21.00 aicina uz pasākumu “Bērnības montāža” muzeja pagaidu telpās Tērbatas 75 (pagalmā).
Līdz 30. aprīlim Igaunijas Rakstniecības muzejā Tartu norisinās Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāde “Eduards Veidenbaums – neiespējamais dzejnieks”, kas ielūkojas pirmā latviešu modernā dzejnieka īsās dzīves pavērsienos. 5. marta vakarā plašā pulkā notika izstādes svinīgā atklāšana ar abu muzeju pārstāvju un atbalstītāju piedalīšanos.
Izstādes “Eduards Veidenbaums – neiespējamais dzejnieks" ietvaros, kas no 5. marta līdz 30. aprīlim norisināsies Igaunijas Rakstniecības muzejā Tartu, aicinām pievienoties Veidenbaumam pastaigā pa pilsētu un apmeklēt viņa dzīvesvietas, izmantojot šo karti, ko vari atvērt arī savā viedtālrunī.
Saranskas apgabala partijas komitejas apliecība par A.Čadaraiņa komandēšanu uz Latviju. RTMM 40664(1) Muzejā ir unikāli dokumenti par Čaka dzīvi Krievijā, kuri liecina, ka viņš nav bijis sanitārs strēlnieku pulkos, bet mācījies partijas skolā, tad uzņemts boļševiku partijā. Krājumā ir dzejnieka piemiņas lietas, piemēram, iemīļotā baltā cepure, dzeju klades, recenzijas,…
„Mēneša priekšmeta” ekspozīcijai veltītā diskusija „Vai ir iespējams latvietis bez “latvieša”? Svešatnes latviešu nacionālās identitātes meklējumi”. Diskusijas centrā bija februāra „Mēneša priekšmets” – rakstnieka Andreja Eglīša un viņa laikabiedru rokrakstu klade, sarunā piedalījās RMM mākslas eksperte, dzejniece Krista Anna Belševica un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. RMM pētnieces…
Līdz 12. maijam Igaunijas Rakstniecības muzejā Tartu norisinās Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāde “Eduards Veidenbaums – neiespējamais dzejnieks”, kas ielūkojas pirmā latviešu modernā dzejnieka īsās dzīves pavērsienos. Igauņu dzejnieks, E. Veidenbauma darbu atdzejotājs un izstādes tekstu tulkotājs Margus Konnula jeb Contra sarunā stāsta par Veidenbauma dzejas valdzinājumu.
"Ceru, ka mūsdienīgs muzejs nākotnē būs jaunatklāts vecais. Tas nozīmē, ka muzejs saglabās savu muzejiskumu," uzskata igauņu rakstniece Vivī Luika.
Viss krājuma darbs – krājuma veidošana, uzskaite un saglabāšana – ir virzīts uz tā galamērķi – pieejamību.