Pieminot cara Aleksandra I “žēlastības manifestu”, kas pirms divsimt gadiem – 1817. gada 27. oktobrī – atcēla hernhūtiešu jeb Brāļu draudzes aizliegumu Krievijas impērijas teritorijā, oktobra Mēneša priekšmets veltīts hernhūtieša Dukuļa Pētera autobiogrāfijai “Sirds klāšanas jeb dzīves stāsts”. Kontekstā ar citiem Brāļu draudzes rokrakstiem muzeja krājumā ar to iepazīstina RMM mākslas eksperte un kolekciju kuratore Ilona Miezīte.
Hernhūtisms spēcīgi ietekmējis gan latviešu reliģisko dzīvi, gan nacionālo, sociālo un kultūras atmodu. Pirmie Brāļu draudzes sludinātāji Latvijas teritorijā ieradās 1729. gadā, bet 1743. gadā cariene Elizabete aizliedza šo kustību visā Krievijas impērijā. Pēc manifesta, 19. gadsimta pirmajā pusē, sākās Brāļu draudzes kustības ziedu laiki.
Brāļu draudzes Latvijā atstājušas plašu rokraksta literatūras mantojumu – tulkojumus un vietējo autoru darbus. Tās ir runas, dziesmas, draudzes likumi, dzīvesstāsti, vēsturiski sacerējumi. Rokraksti iesieti pašu gatavotās grāmatiņās un saglabājušies pārsvarā norakstos. Muzeja krājumā atrodamas īpaši vērtīgas liecības par hernhūtiešu dzīvi, uzskatiem un rokraksta tradīciju 18. gadsimtā un 19. gadsimta pirmajā pusē.
Literāri visinteresantākā daļa ir Brāļu draudzes locekļu dzīvesstāsti. Hernhūtieši rakstījuši autobiogrāfijas, kurām pēc viņu nāves parasti pievienoti noslēgumi ar īsu aizgājēja raksturojumu. To centrā ir cilvēka garīgais ceļš ar visām tā grūtībām, kritumiem un pārbaudījumiem, tādēļ šiem darbiem raksturīgs pašanalīzes dziļums un psiholoģisko procesu detalizēts tēlojums, kas var pat pārsteigt, zinot, ka autori bijuši cilvēki no vienkāršās tautas, dažkārt dzimtļaudis.
Šo darbu vidū ar psiholoģisko sarežģītību izceļas Dukuļa Pētera (1760 – 1840) “Sirds klāšanas jeb dzīves stāsts”, kas noslēdzas ar 1808. gadu. Tas spilgti iemieso hernhūtiešiem raksturīgās garīgās iezīmes: sakāpinātu emocionalitāti, Kristus ciešanu dziļi personisku pārdzīvojumu, tieksmi pēc sirdsšķīstības un neparastas garīgas pieredzes, savas cilvēciskās nepilnības saasinātu uztveri salīdzinājumā ar debešķīgo ideālu.
Hernhūtiešu dzīvesstāsti ir tālu no sevis idealizēšanas; kristīgā pazemībā viņi runā par savu siržu samaitātību un garīgajām cīņām. Tas padara tuvus šos ļaudis, kas dzīvojuši un meklējuši patiesību divsimt gadus pirms mums.
Pieminot cara Aleksandra I “žēlastības manifestu”, kas pirms divsimt gadiem – 1817. gada 27. oktobrī – atcēla hernhūtiešu jeb Brāļu draudzes aizliegumu Krievijas impērijas teritorijā, oktobra Mēneša priekšmets veltīts hernhūtieša Dukuļa Pētera autobiogrāfijai “Sirds klāšanas jeb dzīves stāsts”.
Noslēdzot dzejnieka Eduarda Veidenbauma simtpiecdesmitgadei veltītās konferences pirmo dienu, 26. oktobra vakarā Raiņa un Aspazijas mājā Alda Liepiņa un Armanda Siliņa izpildījumā pirmoreiz skanēs komponista Andra Dzenīša dziesmu cikls “Četras Veidenbauma dziesmas un veltījums”. Piedāvājam interviju ar komponistu.
Identifikācijas nr. RMM 2017/3 “Apgaismojuma piegāde” Izsludināšanas datums 2017. gada 10. oktobris. Piedāvājumu iesniegšana līdz 2017. gada 23. oktobrim plkst. 12.00 Tērbatas ielā 75, Rīgā. Piedāvājumu atvēršana 2017. gada 23. oktobrī plkst. 12.00. Sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā RMM 2017/3 Piedāvātās līgumcenas…
Identifikācijas nr. RMM 2017/2 “Vitrīnu izgatavošana un piegāde” Izsludināšanas datums 2017. gada 10. oktobris Piedāvājumu iesniegšana līdz 2017. gada 23. oktobrim plkst. 11.00 Tērbatas ielā 75, Rīgā. Piedāvājumu atvēršana 2017. gada 23. oktobrī plkst. 11.00. Sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā RMM 2017/2 Piedāvātās līgumcenas…
Kārļa Ulmaņa 140 gadu jubilejas mēnesī par Mēneša priekšmetu izvēlēta viņa vizītkarte ar veltījumu dziedātājai Dagmārai Rozenbergai-Tursai – titullomas atveidotājai Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” pirmuzvedumā 1920. gada 29. maijā.
Identifikācijas nr. RMM 2017/1 “Restaurācijas specializētie darba galdi un iekārtas” Izsludināšanas datums 2017. gada 22. septembris Piedāvājumu iesniegšana līdz 2017. gada 20. oktobra plkst. 11.00 Tērbatas ielā 75, Rīgā. Piedāvājumu atvēršana 2017. gada 20. oktobrī plkst. 11.00. Sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā RMM 2017/1…
26. oktobrī Raiņa un Aspazijas mājā un 27. oktobrī Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātē notiks dzejnieka Eduarda Veidenbauma (1867-1892) simtpiecdesmitgadei veltīta konference “…kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts..”
Galu galā, atlikts ir nevis kāds konkrēts notikums (kā tas ir, teiksim, šausmu filmās), bet gan kaut kas daudz plašāks – garumgara pārpratumu ķēde, kurā nav nekā cildena, mistiska vai svēta, bet kas izmaina ikdienu, sazvērnieciski darbodamās tās iekšienē.
Dziesmas, kuras latvieši dziedājuši, paužot pretestību un protestu, līdz šim ļoti maz pētītas, tieši tāpat kā citu neakadēmisko žanru dziesmas. Iemesls tam – šāda tipa dziesmām ir citas funkcijas, nekā dziesmām klasiskajā jeb akadēmiskajā mūzikā.
Šajā ceļojumā apmeklētājus pavadīs muzejā strādājošo dzejnieku un literātu dzejas lasījumi, kurus sniegs Māris Salējs, Artis Ostups, Krista Anna Belševica, Aivars Madris, Daina Tabūna un Ilona Miezīte.
Rakstniecības un mūzikas muzejs